Komercbanku izsniegto kredītu apjoms šī gada pirmajā ceturksnī pārsniedza 15 miljardus eiro, kas ir par 6% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Finanšu nozares asociācijas dati*. No šīs summas nepilni 9 miljardi eiro ir uzņēmumiem izsniegtie kredīti un 6 miljardi eiro – privātpersonām izsniegtie kredīti.

Lielāko kreditēšanas pieaugumu veicināja tieši uzņēmumiem izsniegto kredītu apjoms, kas šī gada pirmajos trīs mēnešos bija par 7,4% lielāks, nekā attiecīgajā periodā pērn. Savukārt privātpersonām izsniegto kredītu apjoms audzis par 3,5%.

“Redzam, ka kreditēšanas pieauguma tempi šobrīd atspoguļo iedzīvotāju un uzņēmumu noskaņojumu un pārliecību par rītdienu. Iedzīvotāji šajos ekonomiskajos apstākļos, kad būtiski pieaug kopējā dzīves dārdzība, ir daudz piesardzīgāki vai teju pat nobijušies uzņemties ilgtermiņa saistības, ja salīdzina, teiksim, ar kaimiņvalstīm. Arī uzņēmumi, lai arī kreditējas aktīvāk nekā pērn, tomēr neraujas pēc kredītiem, un šāds pieprasījuma pieaugums vērtējams drīzāk kā mērens. Jāatzīmē, komercbanku riska apetīte noteikti ir lielāka,” norāda Sanita Bajāre, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Kopumā nozare definējusi trīs prioritāros virzienus, kuros saredz lielāko kreditēšanas potenciālu – tie ir daudzdzīvokļu māju siltināšanas pasākumi, dažādu ilgtspējīgu risinājumu jeb “zaļā” kreditēšana, kā arī privātās un publiskās partnerības projektu finansēšana. Pēc nozares aprēķiniem asociācijas biedru vidū šo virzienu kreditēšanai 2023. gadā pieejamais finansējums pārsniedz  3,3 miljardi eiro.

“Lai panāktu kreditēšanas uzrāvienu, nepieciešama spēcīgāka un efektīvāka visu pušu sadarbība – gan ar uzņēmumiem, gan valsts iestādēm. Tāpēc nozare atzinīgi vērtē tematisku darba grupu veidošanu, lai identificētu izaicinājumus un izstrādātu konkrētu pasākumu plānu nozaru griezumā. Šobrīd pirmā darba sanāksme notikusi Ekonomikas ministrijas vadībā par energoefektivitātes pasākumu jeb daudzdzīvokļu māju siltināšanas veicināšanu, piesaistot iesaistītās puses, tais skaitā Finanšu nozares asociāciju un Rīgas Enerģētikas aģentūru. Arī komercbankas veikušas vairākus mājas darbus, lai veicinātu kreditēšanu, mazinot vai atceļot komisijas par kredītu izniegšanu, pārskatot procentu likmes tā saucamajiem “zaļajiem” kredītiem un citas lietas. Taču spējīgāku kreditēšanas kāpumu nenosaka vien komercbanku piedāvājums, bet arī sabiedrības pārliecība par savu finansiālo stabilitāti tuvākā nākotnē. Diemžēl ģeopolitiskie notikumi un no tā izrietošās ekonomiskās sekas pēdējos gados, tai skaitā EURIBOR likmes ievērojams kāpums šo pārliecību nav uzlabojušas,” atzīmē S.Bajāre.

Papildu informācija:
Sabīne Spurķe
E-pasts: sabine.spurke@financelatvia.eu
+371 20604166
Komunikācijas vadītāja
Finanšu nozares asociācija

* Kredītu portfeļa atlikums uz 2023.gada 31.martu