Līdz ar iepirkšanās internetā popularitātes pieaugumu bankas arvien biežāk saņem arī apkrāptu pircēju iesniegumus ar lūgumiem apturēt vai atgriezt maksājumus.
Kādas ir tipiskākās kļūdas, kuras, iepērkoties internetā, pieļauj pircēji? Padomus, kā no kļūdām izvairīties, lai iepirkšanās internetā būtu droša, sniedz Kaspars Briška, Citadeles Informācijas tehnoloģiju drošības daļas vadītājs.
Pirms iepērcieties nezināmos internetveikalos, vienmēr pārbaudiet pārdevēja informāciju – vai interneta veikalam ir adrese, kāds ir uzņēmuma nosaukums, reģistrācijas numurs, telefona numurs. Varat arī uz to piezvanīt, piemēram, lai pārliecinātos, vai un kāda pārdevējam ir preču atgriešanas politika. Tāpat pameklējiet atsauksmes par pārdevēju ārpus paša internetveikala. Iepirkties pazīstama internetveikala telefona lietotnē ir tikpat droši kā iepirkties tā internetveikalā datorā.
Jo vairāk integrētu maksājumu iespēju veikals piedāvā, jo uzticamāks. Jāatceras, ka problēmu gadījumā ar pārdevēju banka palīdzēt nevarēs, ja maksāts ar internetbankas pārskaitījumu. Savukārt karšu maksājumu gadījumā klientiem ir iespēja iesniegt pieprasījumu bankai veikt izmeklēšanu par konkrētiem darījumiem. Taču jāņem vērā, ka izmeklēšanas ierosināšana iespējama ne vēlāk kā 120 dienu laikā no maksājuma veikšanas brīža.
Kartes maksājuma izmeklēšanā ir svarīga precīza informācija par problēmu. Tādēļ rekomendējam saglabāt pirkuma apstiprinājumu, informāciju par piegādes nosacījumiem, saraksti ar pārdevēju, ja prece tika nosūtīta atpakaļ tirgotājam – pasta kvīti vai atgriešanas dokumentu. Tie var būt svarīgi maksājuma summas atgūšanai.
Daudz lētāk nekā piedāvā citi tirgotāji izklausās vilinoši, bet ir neticami. Visticamākais, super lētās cenas un fantastiskās atlaides ir tikai āķis, uz kura ķert neuzmanīgākus pircējus. Labākajā gadījumā preci saņemsiet, bet būsiet vīlušies par tās atbilstību internetā redzētajam, sliktākajā – nebūs ne naudas, ne preces. Taču arī dārga cena nav garantija oriģinālas preces saņemšanai, tādēļ svarīgi kritiski izvērtēt katru interneta veikalu, kurā iepērkaties.
Nesekojiet reklāmas saitēm, bet internetveikala adresi ievadiet paši adrešu logā. Meklējiet atslēdziņu jeb bloķētas piekaramās slēdzenes ikonu adreses joslā vai zemāk pa kreisi no URL. Nekad neko nepērciet no vietnēm, kurām nav vismaz SSL šifrējuma. HTTPS tagad ir standarts. Ja pārdevēja mājaslapā ir ievietotas saites uz sociālo tīklu kontiem vai uzticamu partneru mājaslapām, pārliecinieties, vai šīs saites ir aktīvas un, klikšķinot uz tām, atveras attiecīgā vietne, vai pārdevēja konti sociālajos tīklos ir aktīvi, cik sen tie darbojas.
Neiepērcieties, izmantojot publiskos wi-fi tīklus, svešus datorus un tml. Lai būtu droši, vai personīgi dati, paroles un maksājumu informācija netiek nozagta, izmantojiet drošus un personīgos wi-fi vai mobilos tīklus un ierīces. Izvairieties no iepirkšanās publiskās vietās, piemēram, kafejnīcās. Ne visi apkārtējie cilvēki ir godprātīgi un ne vienmēr jūs zināt, kā tiekat novērots.
Iepērkoties internetā, labāk izmantojiet kredītkartes vai integrētos maksājumu veidus, piemēram, PayPal, Apple Pay, Klix un tml. Pirkumiem internetā labāk izmantot vienu karti, kura noteikti nav jūsu bankas kontam piesaistītā pamatkarte. Izmantojiet arī iespēju bankas lietotnē paši definēt kartes lietošanas nosacījumus, piemēram, Citadeles lietotnē katrai kartei ir iespējams norādīt lietošanas reģionu un ieslēgt vai atslēgt pirkumus internetā.
Vēlams neizmantot pirkumiem internetā visas jūsu rīcībā esošās maksājumu kartes. Apskatiet arī savu kredītkaršu iespējas, jo lielai daļai no tām ir pieejama pirkumu apdrošināšana.
Noteikti visām kartēm jāpieslēdz paziņojumi par notikušajiem darījumiem, lai būtu iespējams laicīgi pamanīt nesankcionētus darījumus. Nekavējoties ziņojiet savai bankai, ja pamanāt karšu darījumus, kurus neesat veicis. Izmantojiet iespēju bloķēt savu karti mobilajā aplikācijā vai internetbankā, ja radušās aizdomas par kartes numura nonākšanu svešās rokās.
Kārtīgi apdomājiet – pie cik tirgotājiem esiet saglabājis savu maksājumu informāciju? Kad vien iespējams, nesaglabājiet maksājumu karšu informāciju ikvienā internetveikalā, kurā iepērkaties, lai nav pārsteigumi, ka pie jūsu karšu datiem ir piekļuvuši krāpnieki. Regulāri sekojiet līdzi konta izdrukām, lai gadījumos, kad neesat veicis pirkumu, varat ziņot bankai, ka maksājumu informācija ir nonākusi krāpnieku rokās.
Bieži saskaramies ar situācijām, kad klienti veic maksājumus interneta vietnēs, sekojot telefoniski saņemtajiem krāpnieku piedāvājumiem – piemēram, virtuālās valūtas iegādei, ieguldījumiem finanšu instrumentos. Atcerieties – ja vēlaties investēt, sadarbojaties tikai ar licencētiem finanšu tirgus dalībniekiem. Nekādā gadījumā nenododiet savus karšu datus un internetbankas piekļuves informāciju trešajām personām, neinstalējiet krāpnieku piedāvātu programmatūru ierīcēs, kurās veicat maksājumus.
Izmantojiet savas patērētāja tiesības un ziņojiet ar negodprātīgiem pārdevējiem, krāpniekiem uzraugošajām un tiesībsargājošajām institūcijām, noteikti informējiet arī banku.
Par banku Citadele
Citadeles misija ir modernizēt banku nozari un sniegt klientiem un biznesam visā Baltijā vairāk iespēju.
Līdzās klasiskajiem bankas pakalpojumiem Citadele saviem klientiem piedāvā virkni jaunākās paaudzes finanšu tehnoloģijās bāzētu pakalpojumu: sākot ar mūsdienīgu lietotni, bezkontakta norēķiniem un zibmaksājumiem, un beidzot, kā pirmie Baltijā, piedāvājot atvērt kontu ar selfiju, maksāt ar gredzenu un uz mobilā tālruņa numuriem.
Citadele ir otrā lielākā banka Latvijā pēc aktīviem. Citadeles grupa tiek pārvaldīta no Latvijas. Tās meitas uzņēmumi un filiāles darbojas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Papildu informācija:
Kristīne Mennika
Korporatīvās komunikācijas vadītāja
AS “Citadele banka”
Tālr. 26528533
E-pasts: Kristine.Mennika@citadele.lv
www.citadele.lv