Artūrs Veics
AS Industra Bank finanšu direktors un valdes loceklis

Pēdējos gados publiskajā telpā notiek aktīvas diskusijas par to, ka bankas Latvijā nepietiekami kreditē uzņēmumus un kredītu procentu likmes ir augstākas, nekā tām būtu jābūt[1]. Industra Bank finanšu direktors Artūrs Veics apskatījis virkni aspektu, kas to ietekmē un iezīmē kādu vienkāršu un praktisku soli, kas veicinātu uzņēmumu kreditēšanu.  

Līdz šim dzirdēti argumenti

Bankas un tās pārstāvošā Finanšu Nozares asociācija (FNA) ir vairākkārt norādījušas, ka uzņēmumu kreditēšanas apjomus ierobežo Latvijā joprojām nesakārtotā kredītu piedziņas tiesiskā joma un lielā pelēkās ekonomikas daļa, kas paslēpj uzņēmumu patiesos finanšu datus, tādējādi padarot tos par nekreditējamiem[2]. Tāpat tiek pieminēts zemais investīciju apjoms tautsaimniecībā, kas nozīmē, ka vienkārši nav labu projektu, ko kreditēt.

Latvijas Banka un uzņēmējus pārstāvošās organizācijas bankām pārmet pārāk piesardzīgu kreditēšanas un kredītriska apetīti[3].

Vēl ir viedoklis, ka likmes ir augstas, jo banku vidū nav pietiekamas konkurences.

Vēlme un spēja

Manuprāt, viena vienkārša skaidrojuma šeit nav, jo daļa patiesības ir visos augstākminētajos argumentos. Šajā rakstā vēlos norādīt uz konkrētu un praktisku iemeslu, ko diskusiju dalībnieki līdz šim nav pieminējuši. Tā ir šķietami maza atšķirība regulas, kas nosaka prasības kredītiestādēm, piemērošanā Latvijā. Pirms diviem gadiem uzņemoties finanšu direktora pienākumus un pārbūvējot Industra bankas biznesa modeli, kas tagad ir vērsts uz vietējo uzņēmumu kreditēšanu, esmu ieguvis ļoti praktisku skatījumu par šo jautājumu. Bankām ir nauda, ko varētu izdot kredītos, likviditāte pēdējos gados valdošo zemo procentu likmju apstākļos tām sen nav problēma. Kredītu apjomus un cenas nosaka bankas kreditēšanas vēlme un kreditēšanas spēja.

Kreditēšanas vēlme ir tieši atkarīga no bankas izvēlētā biznesa modeļa – vai banka vēlas pelnīt no kredītu procentiem, dažādu produktu komisiju ienākumiem, aktīvu pārvaldīšanas, vai visu šo veidu kombinācijas. Ne visas bankas, kam ir neizmantots kapitāls, ko tās varētu “pārvērst” kredītos, to dara, jo kreditēšana to biznesa modelī nav primārais ienākumu gūšanas avots vai jau ir sasniegts to vēlamais kreditēšanas apjoms.

Kreditēšanas spēja, savukārt, ir tiešā veidā atkarīga tikai no bankas kapitāla apjoma un vietējā banku regulatora (FKTK) pieņemtiem noteikumiem[4]. Regulators katrai bankai atkarībā no tās riska profila nosaka minimālo tās kapitāla attiecību pret riska svērtajiem aktīviem (par to tālāk). Ja bankai šī kapitāls/kredīti attiecība noteikta, piemēram, 14% apmērā un tās kapitāls ir, teiksim, 20 miljoni eiro, tad banka var izdot 20/0,14=142 miljonus eiro kredītu ar vidējo riska svaru 100%. Eiropas regula[5]nosaka, ka nodrošinātiem uzņēmumu kredītiem šis riska svars ir 50%, taču vietējie noteikumi[6], ko izdevis FKTK, nosaka, ka šim riska svaram Latvijā jābūt 100% apmērā. FKTK ir apzināti izvēlējusies piemērot augstāku riska svaru, nekā pieļauj Eiropas Savienības regula un ko izmanto daudzas Eiropas savienības valstis. Ļoti vienkāršoti runājot, tas nozīmē, ka FKTK ir noteicis, ka bankas Latvijā pret savu kapitālu drīkst izdot divas reizes mazāk kredītu uzņēmumiem nekā atļauj regula. Tas ietekmē ne tikai kopējo banku kredītspēju, bet arī kredītu cenas, jo mazāka kredītspēja nozīmē arī zemāku kopējo atdevi uz ieguldīto kapitālu, ko bankas atsver ar salīdzinoši augstākām likmēm. Augstākminētais noteikumu punkts ne tikai samazina kopējo banku kredītspēju uzņēmumu segmentā, bet arī līdzīgā veidā, caur riska svaru piemērošanu, ierobežo maksimālā kredīta apjomu, ko bankas var izsniegt. Tas, savukārt, ierobežo mazāka izmēra banku konkurenci ar lielajām bankām par lielākiem kredītiem.

Vietējais regulējums riska svaram striktāks, nekā nosaka regula

Jāpiebilst, ka šis konkrētais regulas punkts pieļauj dalībvalstīm un to kapitāla tirgus regulatoriem izvēlēties piemērot stingrākas prasības jeb – šajā gadījumā – augstāku riska svaru. Kā redzams European Banking Authority (EBA) apkopojumā[7], piemēram, Igaunija, Austrija, Francija, Spānija, Vācija neizvēlas paaugstināt šo riska svaru savu banku uzņēmumu kredītiem.

Izmainot šo noteikumu piemērošanas punktu un novienādojot uzņēmumu kredītu riska svaru ar Eiropas regulu, varu apgalvot, ka tas vairākām bankām Latvijā dotu iespēju būtiski palielināt kreditēšanas spēju uzņēmumu segmentā, kas rezultēsies arī šo kredītu likmju samazinājumā. Tādēļ esam vērsušies pie FKTK, lai šos noteikumus izmainītu, un kreditēt gribošās bankas un uzņēmumi, kas ir svarīgi Latvijas tautsaimniecības attīstībai, netiktu nostādīti sliktākā situācijā, nekā tie būtu citās Eiropas valstīs.

Vēl pavasarī caur FNA mēs vērsāmies pie FKTK ar šo ierosinājumu un – kopā ar SEB banku – aktualizējām arī jautājumu par Latvijas pašvaldību risku pielīdzināšanu valsts riskam kredītriska pašu kapitāla aprēķina vajadzībām. Jāuzteic FKTK par ātro un pozitīvo šīs situācijas risinājumu[8]. Varam sagaidīt, ka pašvaldībām aizņēmumi tagad kļūs lētāki nekā tad, ja saglabātos vecā kārtība. Ceram, ka arī Latvijas uzņēmumiem labvēlīgais lēmums neliks uz sevi vairs ilgi gaidīt.

Par Industra Bank: 

Industra Bank ir 1994. gadā dibināta Latvijas kredītiestāde ar 21.4 tūkstošiem klientu – tūkstotis četri simti juridisku personu un 20 tūkstoši privātpersonu. Banku ir izveidojuši vietējie uzņēmēji, tās darbību fokusējot uz Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanu. Klientu ērtībai banka piedāvā astoņus apkalpošanas centrus – četri no tiem atrodas Rīgā, savukārt pārējie Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī un Jelgavā. Vairāk informācijas: https://industra.finance/

Papildu informācijai:
Artūrs Veics
AS Industra Bank
finanšu direktors un valdes loceklis
arturs.veics@industra.finance

[1] https://www.makroekonomika.lv/kapec-kreditu-procentu-likmes-baltija-ir-augstakas-neka-citviet-eiro-zona

[2] https://financelatvia.323.lv/news/uznemeju-velme-un-speja-aiznemties-sogad-sasniegusi-rekordlimeni/

[3] https://www.makroekonomika.lv/gausa-kreditesana-klupina-latviju-cela-uz-particibu

[4] Protams, ka regulējumu šajā jomā ir daudz vairāk, bet šajā rakstā mans fokuss ir uz vienu konkrētu punktu.

[5] Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013, 126.pants

[6] “Normatīvie noteikumi par Eiropas Savienības tieši piemērojamajos tiesību aktos par prudenciālajām prasībām paredzēto izvēles iespēju un pārejas periodu piemērošanu” 6. punkts

[7] https://ej.uz/5xf2

[8] https://www.fktk.lv/jaunumi/pazinojumi-medijiem/fktk-pielidzina-latvijas-pasvaldibu-risku-valsts-riskam-kreditriska-pasu-kapitala-aprekina-vajadzibam/