Patēriņa cenu līmeņa pieaugums turpina uzrādīt jaunus desmitgades rekordus. Oktobrī gada griezumā reģistrēts pieaugums 6% apmērā. Salīdzinot ar septembri, cenu līmenis pieaudzis par 1.1% –  tātad, mēneša kāpums tāds pats kā septembrī vērotais. Ārējie faktori turpina virzīt cenu pieauguma tempu.  

Būtiskākais inflācijas virziens pagājušajā mēnesī bija ar transportu saistītās izmaksas (+15.6%), ko virzīja pieaugums degvielas cenās (+33.4%). Oktobrī pasaules naftas cenās reģistrēts kāpums un mēneša nogalē cena pārsniedza 85 dolārus par barelu. Kaut arī novembra sākuma reģistrēts kritums, naftas cenas vēljoprojām saglabājas augstas – virs 80 dolāriem par barelu.

Augsto naftas cenu nodrošināja gan pasaulē augošais pieprasījums, gan energoresursu krīze. Ierobežotais dabasgāzes piedāvājums rada papildus spiedienu naftas pieprasījumam, turpinot virzīt naftas cenas augšup. OPEC ražotājvalstis ignorējušas ASV valdības lūgumu pēc straujāka ražošanas apjomu pieauguma un no decembra ražošanas apjomi tiks palielināti par 400 000 bareliem dienā, turpinot mērenu ražošanas tempu izaugsmi, kas nav pietiekama, lai nodrošinātu šobrīd esošo tirgus pieprasījumu. OPEC dalībvalstis signalizējušas, ka negrasās risināt šī brīža enerģijas krīzi. Sagaidāms, ka tuvākajos mēnešos naftas cenas būs svārstīgas, taču saglabāsies augstas.

Neskatoties uz pēdējā laika korekciju dabasgāzes cenās, energoresursu krīze turpinās. Arī pagājušajā mēnesī ar mājokli saistītās izmaksas (+11.8%) būtiski ietekmēja kopējo inflāciju Latvijā.  Kāpums reģistrēts gāzes, siltumenerģijas un elektrības cenās, paaugstinot visu iedzīvotāju komunālo pakalpojumu rēķinus. Rīgas Siltums plāno paaugstināt siltumenerģijas tarifu arī novembrī, tādējādi tālāk ceļot vidējo cenu līmeni. Pagājušonedēļ izskanējušas ziņas, ka no 2022. gada 1. janvāra plānots samazināt obligātā iepirkuma komponenti (OIK) par 65%. OIK sastāda vien daļu no kopējā elektrības maksājuma, tādēļ  elektrības cenu līmenis samazināsies, taču būtisku kritumu tas, visticamāk, neizraisīs.   

Pārtikas cenas Latvijā oktobrī pieaugušas par 4.5%, bet mēneša griezumā reģistrēta 0.6% izaugsme. Izskatās, ka mazumtirdzniecības milža Lidl ienākšana tirgū un plašo akciju klāsts, kas bija pieejams visās lielākajās pārtikas tirdzniecības vietās, nav būtiski ietekmējis pārtikas cenu līmeni. Tikmēr Apvienoto Nāciju organizācijas pasaules pārtikas cenu indekss oktobrī uzstādījis jaunu rekordu, un šāds pasaules cenu kāpums ietekmē arī inflāciju Latvijā.

Energoresursu krīze būtiski ietekmējusi mēslojuma pieejamību, kas nākotnē radīs papildus spiedienu pārtikas cenām. Slāpekļa bāzes mēslojumu ražo izmantojot dabasgāzi vai ogles, šo resursu piedāvājumam saglabājoties zemam un cenām – augstām, mēslojumu ražošanas apjomi samazināsies, apgrūtinot pārtikas audzēšanu un palielinot izmaksas. Vienādojumam pievienojot piegādes ķēžu pārrāvumus, pasaules pārtikas cenas tuvākajā laikā diez vai samazināsies. Pasaules notikumu rezultātā, pārtikas cenu pieaugumu sajutīs arī pircēji Latvijā.

Inflācijas rādītāji uzrāda jaunus rekordus katru mēnesi, taču pīķis vēl nav sasniegts. Oktobra beigās dabasgāzes cenās reģistrēts kritums, taču cenu līmenis vēljoprojām saglabājas augsts. Energoresursu krīzi mīkstināt var pieaugoši ražošanas apjomi, zemāks pieprasījums kā tirgus sagaida vai arī palielināti importa apjomi no Krievijas, taču bāzes scenārijs joprojām ir tāds, ka visu ziemu pavadīsim paaugstinātu energoresursu cenu zīmē.  Augstākie patēriņa cenu līmeņa pieauguma tempi, visticamāk, tiks reģistrēti nākamā gada sākumā, inflācijai pārsniedzot 7% atzīmi.

Swedbank prognozes par inflāciju un citiem ekonomikas rādītājiem tiks publicētas 16. novembrī.

Laura Orleāne
Swedbank ekonomiste
laura.orleane@swedbank.lv
Tel.: +371 67 444 213
https://www.swedbank.lv/about/swedbank/about/economic