Image

Inflācija ir sasniegusi jaunu šī gadsimta rekordu – gada griezumā cenas pieauga par 22.2%. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji par to pašu produktu un pakalpojumu klāstu samaksāja par piektdaļu vairāk nekā 2021. gada septembrī. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati uzrāda, ka arī mēneša laikā vidējais patēriņa cenu līmenis kāpis par 1.6%.

Būtiskākais cenu pieauguma virzītājs septembrī bija ar mājokli saistītie pakalpojumi, kas gada griezumā auga par 51.6%. Iestājoties rudenim, aktuālāka paliek apkures pieslēgšana. Kaut gan septembrī reti kur jau tika pieslēgta apkure, tomēr CSP apseko patēriņa grozā ietilpstošo preču un pakalpojumu cenas visu gadu, un apkures tarifu kāpums var tikt fiksēts arī mēnešos, kad iedzīvotāji nesaņem apkures rēķinus. AS “Rīgas Siltuma” tarifs, kas stājās spēkā 15. augustā, mazliet pacēla arī septembra inflāciju. Tai pat laikā arī citās pilsētās turpinājās siltumenerģijas tarifu kāpums, kas arī atspoguļojās augstākā inflācijā. Septembrī apkures pakalpojumu cenas bija par 9.2% augstākas nekā augustā, un par gandrīz 59% augstākas nekā pirms gada.

Salīdzinot ar augustu, elektroenerģijas cenas Latvijā kāpušas vidēji par 1.8%. Visdrīzāk, augušas cenas fiksētiem tarifiem, ar novēlošanos atspoguļojot iepriekšējos mēnešos novēroto cenu kāpumu Nordpool biržā. Savukārt, septembrī Nordpool biržā reģistrētā vidējā cena bija par 25% mazāka nekā augustā, tādēļ tie iedzīvotāji, kuriem pieslēgts dinamiskais tarifs, pie nemainīga patēriņa par elektrību maksāja mazāk nekā mēnesi iepriekš. Tomēr šādu mājsaimniecību ir būtiski mazāk.

Šobrīd valda liela nenoteiktība, saistībā ar energoresursu cenām, un pastāv iespēja, ka siltumenerģijas tarifus var pārskatīt un celt arī turpmāk. Piemēram, AS “Rīgas Siltums” jau četras reizes ir mainījusi siltumenerģijas tarifu, un jaunākais tarifs stājās spēkā 1. oktobrī. Turklāt, citviet Latvijā ir ieviesti arī mainīgie siltumenerģijas tarifi, kas ir atkarīgi no iepirktās dabasgāzes cenas. Nenoteiktību mazinās un cenu kāpumu daļēji ierobežos valsts atbalsta pasākumi, kas stājās spēkā ar 1.oktobri.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas turpināja augt un ieņēma otro inflācijas virzītājspēka goda vietu. Septembrī, salīdzinot ar augustu, pārtikas cenas augušas par 2%. Bet gada laikā tās ir kāpušas par 27.5%. Tagad pārtikas inflāciju, visdrīzāk, vairāk virza otrreizējie efekti no energoresursu cenu kāpuma, kas ir sadārdzinājuši ražošanas izmaksas. Savukārt, globālo pārtikas izejvielu cenas, kā redzam, ir atkāpušās. Septembrī Apvienoto Nāciju organizācijas aizgādībā esošās Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas publicētais pārtikas cenu indekss bija 6 mēnešu zemākajā līmenī. Latvijas veikalu cenu zīmes gan tas ietekmēs ar laika nobīdi.

Degvielas cenas septembrī vidēji bija par 2.1% zemākas nekā augustā. Tās turpināja samazināties jau trešo mēnesi pēc kārtas, bet, protams, saglabājas augstu virs pagājušā gada līmeņa (+37.4%). Degvielas cenas Latvijā ar nelielulaika nobīdi seko pasaules naftas cenai, kas pēdējo četru mēnešu laikā ir sarukusi un septembrī pat noslīdēja zem 90 dolāriem par barelu. Šāda cena iepriekš fiksēta vien februāra sākumā. 5. oktobrī OPEC+ vienojās par naftas ieguves apjomu samazināšanu, kas var apturēt vai vismaz ierobežot naftas un attiecīgi arī degvielas cenas kritumu. Naftas cena kopš oktobra sākuma ir augusi par 7%.

Lai gan inflācija ir tuvu pīķim, mēs sagaidām, ka vēl nākamā gada sākumā tā  noturēsies tuvu 20%. Globālajos tirgos daudzu izejvielu cenas ir atkāpušās no rekordaugstajiem pavasara līmeņiem, arī situācija globālajās piegāžu ķēdēs pamazām normalizējas, un transportēšanas izmaksas sākušas atslābt. Iepriekš minētie faktori līdzēs inflācijas samazinājumam nākamā gada laikā. Gaidāms, ka kopējais patēriņa cenu līmenis turpinās augt, bet jau ievērojami lēnāk.

Augstā inflācija, protams, ir sāpīga Latvijas iedzīvotājiem, jo ienākumu kāpums netiek līdzi cenu kāpumam. Tas iedragā iedzīvotāju pirktspēju. Vissāpīgāk to izjūt iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem, jo komunālie pakalpojumi un pārtika viņu ikdienas tēriņos veido lielāku daļu. Valsts atbalsta pasākumi palīdzēs mazināt apkures un elektrības cenu kāpumu sitienu pa maciņu. Atsevišķi pasākumi, kas vērsti uz tiem iedzīvotājiem, kam tas visvairāk nepieciešams, kā, piemēram, mājokļa pabalsts, neatspoguļosies inflācijā, bet var atvieglot šo iedzīvotāju finansiālo situāciju.

Laimdota Komare
Swedbank ekonomiste
laimdota.komare@swedbank.lv
Tel.: +371 67 444 213
https://www.swedbank.lv/about/swedbank/about/economic

Saistītās ziņas

Par mums

Kļūt par biedru

Nesen meklētais

Dokumenti

rezultāti
Documents - 0
Pages - 0