Interese par studiju un studējošā kredītu šajā mācību gadā saglabājas augsta, – par 10% ir pieaugusi vidējā aizdevumu summa, bet par 10% sarucis noslēgto līgumu skaits, liecina Swedbank dati. Valsts garantētu studiju un (vai) studējošā kredītu var iegūt ikviens Latvijas augstskolā uzņemts students, šim aizdevumam nav nepieciešams papildu galvojums.
Salīdzinot studiju un studējošo kredītu dinamiku šā gada augustā un septembrī ar analoģisku laika posmu pērn, jāsecina, ka ir nedaudz sarucis izsniegto kredītu skaits – 1872 aizdevumi (2090 aizdevumi pērn). Savukārt pieaugušas vidējās aizdevumu summas: studiju kredītam tie ir 7638 eiro (pērn bija 6971 eiro), bet studējošo kredīta vidējā summa ir 6870 eiro (pērn – 6410 eiro). Mazliet ir pieaudzis arī to studentu skaits, kuri izvēlējušies abus aizņēmuma veidus, – ja pērn tādi bija 6% no visiem aizņēmējiem, šogad tie jau ir 9%.
“Novērojam noturīgu interesi par studiju un studējošo kredītiem, jo šis finanšu instruments daudziem jauniešiem ļauj turpināt izglītības gaitas augstākajās mācību iestādēs. Līgumu skaita svārstības ir saistītas ar to, ka pērn aizdevumiem pieteicās arī ne tikai pirmo, bet arī otro, trešo un ceturto kursu studenti. Šogad tie pamatā ir pirmā kursa studenti. Vienlaikus varam novērot to, ka ir pieaugusi studiju maksa, kas, iespējams, ietekmē arī jauniešu lēmumus par savu nākotnes karjeru un izglītību,”
saka Inese Anckalniņa, Swedbank patēriņa finansēšanas virziena vadītāja.
Šogad ir pieaudzis kopējais finansējums, kas izsniegts kā studējošo kredīti, bet mazliet sarukusi izsniegto studiju kredītu summa. Studējošo kredītos augustā un septembrī izsniegti 2,3 miljoni eiro (pērn – 1,9 miljoni), bet studiju kredītos 11,8 miljoni eiro (pērn – 12,4 miljoni). Kopējā šajos aizdevumos izsniegtā summa ir palikusi teju nemanīga – aptuveni 14 miljoni eiro.
Elīza Dāldere, Latvijas Studentu apvienības Sociālā virziena vadītāja:
“Šobrīd vēl ir pāragri spriest par to, kādēļ samazinājies studiju kredīta pieteikumu skaits – vai tas ir saistīts ar šī gada uzņemto studējošo rādītājiem, vai tas saistīts ar finansiāli nestabilo situāciju valstī. Kā liecina LSA iegūtie dati šī gada vasarā, otrajā pandēmijas vilnī ģimenes iespējas atbalstīt studējošo ir samazinājušās par aptuveni 10%, kas skaidro pieaugošo pieprasījumu pēc studējošo kredītiem un ir apliecinājums COVID-19 izraisītās krīzes ietekmei uz studējošo sociālekonomisko situāciju.”
Gan studiju, gan studējošo kredīta skaita un summas ziņā populārākā studentu izvēle gan pērn, gan šogad ir Latvijas universitāte (32% no visiem līgumiem). Tai seko Rīgas Stradiņa universitāte (16%) un Rīgas Tehniskā universitāte (8%). Vēl piecu lielāko augstskolu topā iekļuvušas Biznesa augstskola Turība un RISEBA.
Savukārt pieci populārākie studiju virzieni (pēc noslēgto līgumu skaita) ir:
Analizējot aizņēmēju profilu, jāsecina, ka teju nemainīga saglabājusies sieviešu (ap 70%) un vīriešu (nepilni 30%) proporcija, kā arī vecuma struktūra – vidējais vecums studiju kredīta ņēmējam ir 24 gadi, bet studējošo kredītam 22 gadi.
Studiju un studējošā kredīti pēdējo gadu laikā kļuvuši ļoti pieprasīti, jo to saņemšana ir vienkārša, nav vajadzīgs papildu galvojums (valsts galvojumu sniedz finanšu institūcija Altum) un to atmaksu var uzsākt pēc studiju beigām. Abos gadījumos aizdevumu var saņemt tad, ja students ir imatrikulēts kādā no Latvijas augstākās izglītības iestādēm, akreditētā un licencētā studiju programmā, un ir noslēdzis līgumu ar izglītības iestādi. Studiju kredīts ir paredzēts mācību maksas, bet studējošo kredīts – studenta ikdienas vajadzību segšanai.
RUS: Интерес к кредитам на обучение – устойчиво высокий, растет средняя сумма займов
Papildu informācija:
Jānis Krops
Swedbank mediju attiecību vadītājs
Tālr.: 67444560, 26880381
janis.krops@swedbank.lV
