Prast rīkoties ar naudu – tas nozīmē ne tikai saskaitīt makā esošos līdzekļus. Tas nozīmē arī pārdomāti apmaksāt ikdienas vajadzības, laikus paredzēt iespējamos ilgtermiņa izdevumus, izvairīties no aplamiem lēmumiem un pasargāt savu naudu no krāpniekiem. Diemžēl tikai katram ceturtajam Latvijas iedzīvotājam ir laba finanšu veselība, liecina Swedbank veiktais pētījums.* Lai apzinātu uzlabojamās jomas, ir izveidots Finanšu veselības indekss turpmākai finanšu veselības dinamikas mērīšanai Baltijas valstīs un Zviedrijā.

Kopumā Latvijas sabiedrības Finanšu veselības indekss uzrāda vien 44 punktus no 100, būtiski iepaliekot Igaunijai (50), Lietuvai (51) un Zviedrijai (72). Vērtējot finanšu veselību, tiek ņemta vērā iedzīvotāju spēja tērēt mazāk, nekā tie nopelna, veidot uzkrājumus drošībai un ilgtermiņa mērķiem, finansiāli pasargāt tuviniekus un vērtīgās lietas no negaidītiem dzīves notikumiem un salāgot aizņēmumus ar ienākumiem.

“Šobrīd ekonomika visā pasaulē piedzīvo virkni satricinājumu, un finanšu vide kļūst arvien nenoteiktāka. Daudzu cilvēku satraukums par savu finanšu drošību ir labi saprotams. Tomēr finanšu veselību ir iespējams stiprināt arī trauksmainos apstākļos, uzlabojot savas zināšanas un prasmes naudas lietās un ieviešot veselīgus finanšu paradumus. Izveidojot Swedbank Finanšu veselības indeksu, mēs kopā varēsim vērtēt sabiedrības finanšu veselības attīstības dinamiku, lai stiprinātu cilvēku zināšanas finanšu jomā un aicinātu uz izsvērtiem finanšu lēmumiem,” saka Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.

Salīdzinot indeksa un iedzīvotāju pašnovērtējuma rezultātus, redzams, ka cilvēki savas finanšu zināšanas vērtē augstāk, nekā tas ir patiesībā. Puse Latvijas iedzīvotāju norāda, ka tiem ir nepieciešamās zināšanas, lai veiksmīgi tiktu galā ar savām naudas lietām. Vienlaikus 43% atzīst, ka saskaras ar grūtībām segt ikdienas tēriņus, viņiem nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas ģimenes finanses. Lielākais klupšanas akmens izrādījies drošības uzkrājumu apjoms vismaz trīs mēnešu ienākumu apmērā – pienācīgs “finanšu drošības spilvens” ir tikai 19% iedzīvotāju, kamēr Igaunijā un Lietuvā tāds ir 35% un 29% iedzīvotāju. Tāpat teju puse iedzīvotāju ar maziem ienākumiem norāda, ka viņu izdevumi parasti ir lielāki par ienākumiem.

“Finanšu veselība Latvijā ir vērtējama kā samērā vāja,” saka Reinis Jansons.

“Mēs nevaram viennozīmīgi apgalvot, ka pie tā vainojams tikai zināšanu trūkums – finanšu zināšanas Baltijā kopumā ir labākas par finanšu iespējām, tomēr cilvēki savas finanšu zināšanas nereti pārvērtē. Visvājākās zināšanas Latvijas iedzīvotājiem ir jautājumos par vērtspapīriem, arī izpratne par kredīta atmaksas ilguma ietekmi uz kopā samaksātajiem procentiem par aizņēmumu nav visai liela.”

Finanšu veselības indekss vīriešiem Latvijā ir augstāks (47) nekā sievietēm (41), un līdzīga situācija vērojama arī pārējās valstīs. Viens no iemesliem – joprojām pastāv atšķirības starp abu dzimumu ienākumiem, sievietēm tie ir zemāki. Sieviešu vidū īpaši liela nedrošība valda arī par spēju patstāvīgi tikt galā ar finansiālas dabas izaicinājumiem – trešdaļa sieviešu atzīst, ka finanšu jomā ir atkarīgas no kāda cita. Vīrieši šādu viedokli pauduši daudz retāk.

Tāpat īpašu satraukumu par finansēm izjūt gados jauni cilvēki – viņiem trūkst nepieciešamo zināšanu un prasmju, lai tiktu galā ar izaicinājumiem. Kopumā Latvijas iedzīvotāju vidū vērojama liela nedrošība par savu finansiālo stāvokli – tikai katrs piektais Latvijas iedzīvotājs jūtas drošs par savām naudas lietām. Visbiežāk iedzīvotāji savu finanšu drošību vērtē kā viduvēju.

“Finanšu stress rodas gan turīgiem iedzīvotājiem, gan cilvēkiem ar ierobežotiem līdzekļiem. Stresu rada nesakārtotas naudas lietas, dažādi neparedzēti finanšu satricinājumi un sajūta, ka naudas visam nepietiek. Nauda izraisa stresu teju pusei Latvijas iedzīvotāju. Protams, prasme rīkoties ar naudu laika gaitā veidojas pati, tomēr šī mācībstunda prasa upurus – nereti cieš veselība un attiecības ar līdzcilvēkiem. Tāpēc ir svarīgi uzlabot savas finanšu zināšanas un prasmes un ieviest veselīgus paradumus savas finanšu veselības uzlabošanai,” saka Reinis Jansons.

Ar Finanšu veselības indeksu var iepazīties šeit.

* Pētījums “Ceļš uz finansiālu labklājību” veikts 2023. gada janvārī pētījumu aģentūras Kantar Sifo platformā, aptaujājot 4000 interneta lietotāju Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Zviedrijā.

Papildu informācija:
Reinis Jansons
Swedbank Finanšu institūta vadītājs
reinis.jansons@swedbank.lv
Tel.: +371 67444182
https://blog.swedbank.lv/