Aizvadītajā mēnesī krāpnieki no Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši kopumā 609 tūkstošus eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (Asociācijas) apkopotie dati. Šobrīd izteikti vairāk krāpšanas gadījumu saistīti ar dažādiem investīciju piedāvājumiem, tostarp viltus ziņām par kredītiem, to komisijas maksām un tamlīdzīgi. Attiecīgi aprīlī bijuši 227 investīciju krāpniecības gadījumi, kā rezultātā izkrāpti vairāk nekā 330 tūkstoši eiro, un tik pat lielu krāpniecības mēģinājumu skaitu izdevies novērst. Savukārt telefonkrāpniecības gadījumu skaits aprīlī bija uz pusi mazāks, nekā investīciju – attiecīgi 106 gadījumi, kā rezultātā izkrāpts 221 tūkstotis eiro.

“Redzam, ka mēnesi no mēneša krāpnieku aktivitāte ir nemainīgi augsta. Viņi kļūst rafinētāki, izmantojot arvien jaunas taktikas, kā izkrāpt iedzīvotāju uzkrājumus. Ja pirms gada pārsvarā runājām par telefonkrāpniecības gadījumiem, tad šobrīd sāk dominēt tā saucamā investīciju krāpšana. Jāatzīmē gan, ka Latvija šajā ziņā nav unikāla, un dzīves dārdzību kā savu ēsmu veikt fiktīvus ieguldījumus, kas sola ātru un vieglu peļņu, krāpnieki izmanto visā pasaulē. Tā, piemēram, Lielbritānijā investīciju krāpnieku skaits pēdējos piecos gados pieaudzis par 193%*. Tāpēc zinot, ka pastāv augsta varbūtība saņemt kādu no krāpnieku šķietami vilinošajiem piedāvājumiem, cilvēkiem jābūt īpaši modriem attiecībā uz to, kam un kādos nolūkos tiek sniegti bankas dati, kā arī kam un kādos nolūkos labprātīgi tiek pārskaitīta nauda. Neviens investors nav kļuvis bagāts, pateicoties vienam liktenīgam darījumam, turklāt tikai pēc pāris klikšķiem. Tam visbiežāk pamatā ir rūpīga datu analīze un izsvērti lēmumi,” skaidro Finanšu nozares asociācijas Krāpšanu ierobežošanas darba grupas vadītājs Anrijs Šmits.

Uzdodas par valsts iestādēm

Tāpat pēdējo divu mēnešu laikā Latvijas iedzīvotāji masveidā turpina saņem krāpnieciska rakstura SMS paziņojumus un e-pastus, kuros ļaundari izliekas par dažādām valsts iestādēm (VID, Tiesas.lv, eveseliba.gov.lv u.c.). Saņemtajos paziņojumos iedzīvotāji visbiežāk tiek aicināti apmaksāt administratīvo sodu, ierasties tiesā vai iepazīties ar saņemto nodokļu apmaksu. Arī šajā gadījumā svarīgi atcerēties, ka valsts iestādes parasti šādus paziņojumus iedzīvotājiem nesūta, tāpēc tos vēlams dzēst vai ignorēt.

Kopumā šī gada pirmajos četros mēnešos no četru Latvijā lielāko komercbanku klientiem izkrāpti līdzekļi kopumā 3,4 miljonu eiro apmērā, savukārt, neskatoties uz pieaugošo krāpnieku aktivitāti, novērsto krāpšanas gadījumu apmērs sasniedz 2,6 miljonu eiro, liecina Asociācijas apkopotie dati.

Kā neuzķerties uz krāpnieku ēsmām?

Investīciju krāpšanas gadījumos visbiežāk:

  • Pieprasa bankas paroli, Smart- ID kodus vai citus personas datus.
  • Liek instalēt programmatūru, ar kuru iegūst attālinātu piekļuvi ierīcei.
  • Sola zemu risku un milzu peļņu.
  • Agresīvi biedē un steidzina, izmanto psiholoģiskus paņēmienus, meklējot cilvēka vājās vietas.
  • Nesniedz pārbaudāmu informāciju par sevi vai savu uzņēmumu. Nepiedāvā atbilstošu sadarbības līgumu.
  • Darbojas nelegāli. Valsts aizsargā tikai tos klientus, kuri investē licencētu tirgus dalībnieku pakalpojumos. Pārbaudi potenciālo sadarbības partneri Latvijas Bankas mājaslapā!
  • Visbiežāk zvana no ārvalstu numuriem un runā krievu valodā, bet ir sastopami zvani arī latviešu un angļu valodās.

Krāpniecisku paziņojumu gadījumā:

  • E-pasta gadījumā jāpievērš uzmanība sūtītāja e-pasta adresei. piemēram, vai ir sūtīts no oficiālā iestādes e-pasta. Krāpniecības gadījumos tās ir kļūdainas.
  • Krāpnieciskos ziņojumos bieži ir gramatikas kļūdas, trūkstoši burti, īpatnēji vārdu locījumi, tāpēc jāpievērš uzmanība valodas lietojumam.
  • Pievērs uzmanību uzrunas veidam – bieži tie ir pārāk lietišķi vai vispārināt
  • Jāpārliecinās, vai tekstā esošās saites tiešām izskatās pēc iestādes oficiālās mājaslapas, vai vietnes nosaukumā nav lieki burti, vai ir izmantots .lv domēns (nevis .net, .com, .app utt). Atsevišķi e-pasta pakalpojuma sniedzēji piedāvā iespēju pārbaudīt, uz kurieni patiesībā saite ved – to var izdarīt, uzvirzot peles kursoru uz dotās saites, bet neklikšķinot, un tad skatoties, kāda saite parādās loga apakšā.

Lai aizsargātu Latvijas iedzīvotājus no krāpnieciskām vietnēm, CERT.LV sadarbībā ar NIC (.LV domēna vārdu reģistra uzturētāju) ir izveidojuši bezmaksas rīku – DNS ugunsmūri. Šī gada janvārī tas apturēja vairāk nekā 13 000 pieprasījumu uz kaitīgām saitēm. Vairāk informācijas par DNS ugunsmūra darbību un uzstādīšanu atrodams https://dnsmuris.lv/.

Savukārt plašākai informācijai par to, kā neuzķerties uz krāpniekiem, aicinām apmeklēt mājaslapu: https://neuzkeries.lv.

Papildu informācija:
Sabīne Spurķe
E-pasts: sabine.spurke@financelatvia.eu
+371 20604166
Komunikācijas vadītāja
Finanšu nozares asociācija

* Financial Times, https://www.ft.com/content/c02a6d68-c58a-4b98-9294-bd2f382d5b40

Saistītās ziņas

test wysiwyg
02.05.2024.

Par mums

Kļūt par biedru

Nesen meklētais

Dokumenti

Dokumenti - 0
Pages - 0

Skatīt vairāk