2022.gadā Latvijas banku spēja kreditēt un uzņēmumu spēja aizņemties pēdējo piecu gadu laikā ir augusi no 100 līdz 128 punktiem, liecina jaunākais Finanšu nozares asociācijas (FNA) Kreditēšanas indekss uzņēmējdarbības segmentā. Pozitīvu kreditēšanas vidi veido tādi faktori kā brīvo līdzekļu pieejamība bankās, kredītu atmaksu kavējumu samazināšanās, uzņēmējdarbības finanšu rādītāju uzlabošanās un līdzšinējā IKP izaugsme. Lai arī kreditēšanas apjoms pēdējos gados pieaug, vienlaikus tā straujāku attīstību ierobežo uzņēmēju izteiktā piesardzība savu investīciju finansēšanā un fakts, ka banku riska apetīti negatīvi ietekmē lielais ēnu ekonomikas īpatsvars, kā arī uzņēmumu reputācijas izaicinājumi.

Kreditēšanas indekss uzņēmējdarbības segmentā 2022. gadā audzis līdz 128 punktiem, uzrādot strauju kreditēšanas vides atkopšanos pēc Covid-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem 2020. gadā, kad tas bija vien 102 indeksa punkti. Straujākā izaugsme ir vērojama banku spējā kreditēt, kur no 100 indeksa punktiem 2018. gadā šis rādītājs pērn ir sasniedzis augstāko līmeni pēdējo piecu gadu laikā – 155 punktus. To veicinājis fakts, ka pieaug brīvo līdzekļu pieejamība bankās, samazinās kredītu atmaksu kavējumu īpatsvars un izsniegto aizdevumu attiecība pret noguldījumiem pēdējo gadu laikā nepārsniedz aptuveni divas trešdaļas.

Tikmēr uzņēmumu spēja aizņemties kopš 2018. gada ir augusi par 30% un 2022. gadā sasniedza 130 indeksa punktus. To veicinājus līdzšinējā ekonomikas izaugsme, kā arī uzņēmumu uzkrātā kapitāla apjoma kāpums.

“Dati liecina, ka bankām un uzņēmējiem ir potenciāls audzēt kreditēšanas apjomus, kas veido spēcīgu platformu uzņēmējdarbības vides attīstībai Latvijā – īpaši tad, kad atsāksies globālā ekonomiskā izaugsme. Šobrīd būtiskākais izaicinājums ir veicināt motivāciju un ambīcijas izmantot iespējas, jo uzņēmumu spēja aizņemties ir krietni lielāka nekā vēlme saņemt aizdevumu, kas norāda uz neapgūtu iespēju telpu plašāk izmantot kreditēšanas iespējas savas attīstības finansēšanai. Vērojama tendence, ka uzņēmumi, kuri varētu izmantot aizdevumus, ir izteikti piesardzīgi un investē pat pārlieku apdomīgi, aizņemoties maz vai nelabprāt, salīdzinot ar Lietuvas un Igaunijas uzņēmumiem. Banku interese aizdevumu izsniegšanā arī pieaug lēnāk nekā spēja kreditēt, jo riska apetīte pēc kara sākuma saglabājas visai mērena, kamēr kredītu nosacījumi un noteikumi kļūst stingrāki,” skaidro Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

Banku vēlme kreditēt pieaug un pērn sasniedza 116 indeksa punktus, bet šis rādītājs joprojām atpaliek no spējas izsniegt aizdevumus (155 indeksa punkti). Bankas ir piesardzīgas attiecībā uz uzņēmumiem, kas darbojas neperspektīvās biznesa nozarēs, kam ir reputācijas problēmas un par kuriem ir aizdomas, ka tie darbojas “pelēkajā zonā”. Banku vēlme kreditēt ir būtiski uzlabojusies pēc indeksa krituma līdz 85 punktiem 2020. gadā, kad to iedragāja arī globālās pandēmijas radītās sekas un Latvijas banku darbības atdeve pret kapitālu strauji samazinājās zem Eiropas banku sektora vidējā rādītāja, vidēji sasniedzot vien 4,57%. Līdzīga situācija vērojama uzņēmumu vidū, kur interese par aizdevumiem pēc dramatiska krituma 2020. gadā pēdējos divus gadus saglabājas nemainīga, pērn sasniedzot 110 indeksa punktus. Neskatoties uz finanšu rādītāju uzlabošanos, vērojama izteikta piesardzība investīciju finansēšanā.

Kā norāda Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs un SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs, joprojām aktuāli ir ēnu ekonomikas un uzņēmumu reputācijas jautājumi attiecībā uz kapitāla izcelsmi un darbības metodēm:

“Šīm prasībām kopumā ir pozitīva ietekme, jo pēdējos gados aktualizētās kvalitātes prasības attiecībā uz uzņēmumu reputāciju un darbības caurspīdīgumu viennozīmīgi motivē uzņēmējus ieguldīt savas darbības sakārtošanā un risku pārvaldībā. Rezultātā būtiski aug uzņēmumu kreditēšanas potenciāls un paveras plašākas iespējas piesaistīt finansējumu. Šeit izteikti redzam atšķirības ar Baltijas kaimiņiem: ražotāju finansēšanas apjomi ir līdzvērtīgi, bet ir jomas, kurās atpaliekam. Latvijā šobrīd ir neapgūts kreditēšanas potenciāls – daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes projektos, Zaļās ekonomikas, kā arī  privātās un publiskās partnerības projektos infrastruktūras attīstībā. Pēc FNA aprēķiniem finanšu sektorā šo virzienu kreditēšanai 2023. gadā pieejami 3,3 miljardi eiro.”

Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas indekss uzņēmējdarbības segmentā ir unikāls un komplekss mērījums, kas raksturo Latvijas uzņēmēju spēju un vēlmi aizņemties, kā arī banku sektora spēju un vēlmi kreditēt. Tā ietvaros kopumā analizēti 16 dažādi rādītāji, piemēram, maksājumu kavējumi, nodokļu parādu apjoms juridiskām personām, ēnu ekonomikas īpatsvars, banku sektora finanšu dati, uzņēmēju aizdevumu pieteikumi u.c., tādējādi veidojot pilnvērtīgu ainu par kreditēšanas kā ekonomikas dzinējspēka komplicētību. Finanšu nozares asociācija indeksu izstrādājusi, sadarbojoties ar virkni vadošo Latvijas speciālistu ekonomikas un kreditēšanas jomā, kā arī analizējot labākos starptautiskās prakses piemērus.

Prezentācija: Kreditēšanas indekss uzņēmējdarbības segmentam 2023

Papildu informācija:
Sabīne Spurķe
Finanšu nozares asociācija
Komunikācijas vadītāja
T: +371 20604166
E: sabine.spurke@financelatvia.eu