Image

Andris Lāriņš
SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs

Šonedēļ ASV Federālo Rezervju Sistēma, Anglijas Banka, Šveices Centrālā Banka un Eiropas Centrālā Banka (ECB) unisonā par 50 bāzes punktiem nolēma kārtējo reizi paaugstināt procentu likmes. Norvēģijas Centrālā Banka izšķīrās par 25 bāzes punktu paaugstinājumu. Latvijai un eirozonai vissvarīgākais, protams, ir ECB lēmums.

15. decembrī ECB vadība monetārās politikas sapulcē nolēma par 50 bāzes punktiem paaugstināt eiro procentu likmes. Rezultātā ECB šogad savas eiro procentu likmes kopš jūlija četrās sapulcēs ir paaugstinājusi kopā par 250 bāzes punktiem. Lai arī paaugstināšanas temps pēc divām 75 bāzes punktu reizēm ir mazinājies un varētu šķist, ka likmju kāpumam redzamas beigas, lasot ECB paziņojumu un klausoties preses konferenci, atslābums ir mānīgs. Kopā ar 15. decembra lēmumu, līdz šim šogad piedzīvotais likmju paaugstinājums ir ļoti agresīva reakcija uz joprojām augsto eirozonas inflācijas līmeni (gada inflācija eirozonā novembrī provizoriski 10%).

Svarīgs ir ECB solījums, ka likmju celšanas cikls nebūt vēl nav galā. Tā kā ir sasniegts 2005.-2008. gada paaugstināšanas cikla apjoms, nākamgad sagaidāmie paaugstinājumi sola, ka šajā likmju paaugstināšanas ciklā tiks sasniegts jauns rekorda apjoms un rekorda temps, jo pēc ECB vadītājas vārdiem nebūšot viens 50 bāzes punktu cēliens, bet varot sekot arī vairāki. Nākamajā gadā mēs redzēsim, vai tie ir tikai verbāli draudi, lai mazinātu tirgus cerības uz likmju kāpuma apstāšanos vai arī sekos reāli darbi. Tirgus pagaidām ne visai grib ticēt ilgstošam turpmākam eiro procentu likmju kāpumam, jo var pieaugt cita rakstura problēmas ekonomikā. Lai kā arī būs, ECB un citas centrālās bankas turpina izrādīt spēcīgu apņemšanos panākt inflācijas līmeņa samazināšanos, kas palielina stresu kredītu tirgū.

Papildus likmju celšanai ECB, sākot ar 2023. gada martu, mērenā un prognozējamā tempā samazinās aktīvu iegādes programmas (AIP) portfeli, jo netiks pilnībā atkārtoti ieguldīti vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumi. Līdz 2023. gada 2. ceturkšņa beigām samazinājums veidos vidēji 15 miljardus eiro mēnesī un vēlāk tiks noteikts tā turpmākais temps.

Secinājumi kredītiem

Turpinās eiro dzīves laikā straujākais procentu likmju kāpums. Tomēr pie apvāršņa parādās arī pozitīvākas ziņas. Tās ir saistītas ar inflācijas tempu bremzēšanos, bet, lai tirgus pārāk ātri nesapriecātos par potenciālo likmju kāpuma apstāšanos, ECB sola turpināt kredītu sadārdzināšanos. 3 mēnešu Euribor likmes nākotnes cenas pēdējās dienās ir pakāpušās un cena pēc trim mēnešiem uz priekšu ir pie 3% atzīmes, bet pēc gada – pie 3.2% atzīmes. 3 mēnešu Euribor likme 15. decembrī bija 2.062%. Bet tirgus nākotnes cenas nav nekāda prognoze, tās ļauj racionāli rēķināt, kāda procentu maksājuma pieauguma rezerve ir jārēķina, bet reālajā dzīvē izmaksas var pieaugt vairāk vai mazāk, atkarībā no turpmākās ECB rīcības un izteikumiem. Uz procentu likmju kritumu tuvākajos mēnešos nav izredžu, jo ECB uzskata, ka vēl būs būtiski nepieciešams stabilā tempā paaugstināt procentu likmes, lai panāktu līmeni, kas ir pietiekami ierobežojošs, nodrošinot savlaicīgu inflācijas atgriešanos 2% vidējā termiņa mērķa līmenī. Bet, no otras puses, ECB turpmākie lēmumi par procentu likmēm arī turpmāk tiks pieņemti atbilstoši datiem katras sanāksmes ietvaros.

Kādi vēl secinājumi

Nu jau komplektā ar likmju celšanu nāks arī tirgum pieejamā naudas apjoma mazināšana, kas var izraisīt lielākas kustības noguldījumu procentu likmēs. Eirozonā joprojām vērojama ļoti augsta eiro likviditāte jeb naudas pārpalikums. Latvijā pēc Latvijas Bankas datiem oktobrī noguldījumi bankās bija 20.1 miljards eiro, bet kredītos izsniegti 14.7 miljardi. Eirozonā pēc ECB 15. decembra datiem nav bijuši aizņēmumi no centrālās bankas, bet vienas nakts depozītā bija izvietoti 4.4 triljoni eiro. 4.4 triljoni. Līdz ar to pagaidām par komercbanku depozītiem Latvijā atraktīvāks ir valsts krājobligāciju piedāvājums, bet ar laiku situācija var mainīties.

ECB lēmumu rezultātā vismaz īslaicīgi atbalstu valūtu tirgū ieguva arī eiro un tā cena ASV dolāros pakāpās virs pēdējo reizi šā gada jūnijā redzētās 1.07 dolāru atzīmes. Tā kā gan ECB, gan ASV FRS abas paaugstināja procentu likmes par 50 bāzes punktiem, procentu likmju frontē starp abām valūtām saglabājies status quo. Turpmāko eiro cenas uzvedību tomēr noteiks ekonomikas dati.

Eiro cena dolāros kopš gada sākuma samazinājusies par aptuveni 6%, bet pēc atzīmēšanās pie 0.953 dolāru atzīmes septembrī, eiro jau pakāpies par aptuveni 11%, kas, ņemot vērā, ka cenas izejvielu tirgū pasaulē pārsvarā nosaka dolāros, mazina inflācijas spiedienu eirozonā.

Procentu likmju paaugstināšana un solījumi procentu likmes celt arī turpmāk abās okeāna pusēs ir apbēdinājuši investorus, kuriem mazinājušās cerības uz Santa Klausa ralliju jeb akciju cenu kāpumu Ziemassvētku periodā. Augstākas procentu likmes un to turpmāka kāpuma gaidas radīs lielāku slogu uz kredītiem gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, kas mazinās pieprasījumu pēc produktiem un pakalpojumiem, kas, savukārt, potenciāli negatīvi ietekmēs uzņēmumu bilances un attiecīgi jau šobrīd tiek ierēķināts akciju cenās. Vismaz akciju tirgus eiforija, kuru  šonedēļ radīja ASV inflācijas dati, kas bija zemāki nekā gaidīts, jau ir pazudusi.

Ilustrācija 1. Dažādu termiņu Euribor procentu likmju uzvedība 2022. gadā

Ilustrācija 2. ASV FRS un ECB procentu likmju celšanas cikli (punkti darba dienās)

Ilustrācija 3. Skats uz ASV FRS un ECB bāzes procentu likmju izmaiņām pēdējos 50 gados

Ilustrācija 4. Eiro zonas valdību obligāciju indikatīvās procentu likmes dažādiem termiņiem 15. decembrī (* Horvātija pievienosies eiro zonai 2023. gada 1. janvārī), Refinitiv dati

Ilustrācija 5. ECB eiro zonas IKP un inflācijas 15. decembrī publicētās prognozes un prognožu vēsture

Ilustrācija 6. Kopš pagājušā gada vidus centrālo banku veiktie bāzes procentu likmju paaugstinājumi

Papildu informācijai:
Elīna Neimane, Korporatīvās komunikācijas pārvalde, uzņēmumu komunikācijas vadītāja – 26861570, elina.neimane@seb.lv
Vairāk par SEB grupu Latvijā:
Twitter/SEB_Latvia, Facebook/SEB.Latvia, YouTube/SEBlatvia, LinkedIn/Seb-banka-latvia
www.seb.lv

SEB grupa ir vadošā finanšu pakalpojumu sniedzēja Ziemeļeiropā. Kā banka ciešām un ilgtermiņa attiecībām, SEB Zviedrijā un Baltijā piedāvā finanšu konsultācijas un plašu finanšu pakalpojumu klāstu. Dānijā, Somijā, Norvēģijā un Vācijā SEB darbības galvenā prioritāte ir korporatīvo un investīciju bankas pakalpojumu sniegšana uzņēmumiem un institucionālajiem klientiem. SEB grupas darbību starptautiskā līmenī apliecina pārstāvniecība 20 pasaules valstīs.
Uz 2022. gada 30. septembri SEB grupas kopējie aktīvi veido 4 277 miljardus Zviedrijas kronu, kopējie aktīvi pārvaldīšanā – 2 100 miljardi Zviedrijas kronu. SEB grupā strādā 16 000 darbinieku. Vairāk par SEB grupu: www.sebgroup.com.

Saistītās ziņas

test wysiwyg
02.05.2024.

Par mums

Kļūt par biedru

Nesen meklētais

Dokumenti

Dokumenti - 0
Pages - 0

Skatīt vairāk