Februārī mazumtirdzniecības datos reģistrēta spēcīga izaugsme, taču situācija nav tik spoža, cik dati uzrāda. Pēc centrālās statistikas pārvaldes datiem gada griezumā mazumtirdzniecības pārdošanas apjomi pieauguši par 9.4%, bet, salīdzinot ar janvāri, reģistrēts neliels kritums 0.1% apmērā. Rezultāti nav negaidīti – tāpat kā janvārī, lielu daļu no pieauguma gada griezumā veido atlēciens no pagājušā gada sākumā reģistrētā krituma pārdošanas apjomos. Kaut arī varētu domāt, ka no aprīļa sākuma pilnībā atceltie pandēmijas ierobežojumi veicinās mazumtirdzniecības izaugsmi, nozari sagaida jauni pārbaudījumi – gaidāms kritums iedzīvotāju noskaņojumā un pirktspējā.
Gada griezumā nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neskaitot degvielu, februārī palielinājās par 22.7%, bet pārtikas preču pieaugums palicis gandrīz nemainīgs – izaugsme vien 0.9% apmērā. Iespaidīgākie pārdošanas apjomu pieaugumi reģistrēti lietotām precēm (+794%), apģērbiem un apaviem (+138%), kā arī juvelierizstrādājumiem (+95%). Kāpumu šīm kategorijām lielā mērā nodrošināja pagājušajā gada sākuma zemā bāze. Būtisks kāpums mēneša griezumā reģistrēts vien apaviem un apģērbiem (+19%). Mīnusi reģistrēti mazumtirdzniecībai stendos un tirgos (-2.1%), bet mazumtirdzniecībai ārpus stendiem un tirgiem reģistrēts kritums 9.7% apmērā – tajā iekļauta arī mazumtirdzniecība pa pastu vai interneta veikalos, kam, ierobežojumu mīkstināšanas rezultātā neklājas tik spoži, cik iepriekš.
Ukrainā notiekošā karadarbība ietekmēs visas nozares, arī mazumtirdzniecību. Eiropas Komisijas ātrais novērtējums Eirozonas iedzīvotāju noskaņojumam uzrāda kritumu. Augstāka iedzīvotāju piesardzība bieži nozīmē vājāku pieprasījumu un mazākus tēriņus. Google sabiedrības mobilitātes pētījuma dati gan pagaidām par to neliecina. Kopš 24. februāra vērojama lēna augšupejoša tendence iedzīvotāju mobilitātei mazumtirdzniecības un atpūtas vietās. Iespējams, ka tas skaidrojams nevis ar augstu vēlmi iepirkties, bet ar pirmā brīža paniku, daļai iedzīvotāju iegādājoties pirmās nepieciešamības preču rezervi.
Sekojot Ukrainā notiekošajam, bažas iezagās arī Latvijas iedzīvotāju rīcībā un tēriņos. Swedbank karšu dati uzrāda, ka februāra beigās strauji pieauga no bankomātiem izņemtās naudas apjoms. Jāatzīmē, ka skaidras naudas izņemšanas apjomi sasniedza pīķi marta sākumā – pēc tam datos redzama pietuvošanās iepriekšējiem naudas izņemšanas paradumiem.
Lielu daļu no karšu pirkumu pieauguma veido strauji augošais cenu līmenis. Reālā izaugsme karšu pirkumos bijusi zemāka. Inflācijai arvien vairāk apēdot iedzīvotāju ienākumus, liela daļa iedzīvotāju varēs atļauties tērēt mazāk līdzekļu ne-pirmās nepieciešamības precēm, kas var atspoguļoties zemākā iedzīvotāju patēriņā un sarūkošos mazumtirdzniecības rādītājos. Pagājušajā gadā reģistrētā straujā vidējās algas izaugsme pārsniedza vidējo inflāciju. Taču tai pieņemoties spēkā, gada nogalē iedzīvotāji saskārās ar lēnāku pirktspējas kāpumu, bet daļa – ar kritumu. Šogad cenu izaugsme būs straujāka un negatīvā ietekme uz pirktspēju – plašāka.
Laura Orleāne
Swedbank ekonomiste
Tālr: +371 67 444 213
laura.orleane@swedbank.lv
