Mazumtirdzniecība turpina demonstrēt savu spēju pretoties augstajai inflācijai un pirktspējas kritumam. Neskatoties uz nelabvēlīgajiem faktoriem, februārī pieprasījums pēc precēm ir saglabājies stabils. Iedzīvotāji ne tikai iztērēja, bet arī nopirka vairāk nekā pērn. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētajiem datiem februārī, salīdzinot ar pagājušā gada februāri, mazumtirdzniecības pārdošanas apjomos tika reģistrēts 2.4% pieaugums (pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās). Pārtikas veikalos pārdošanas apjomi, salīdzinot ar pagājušā gada februāri, samazinājās par 0.8%. Nepārtikas preču tirdzniecībā, neieskaitot degvielu, reģistrēts 4.8% pieaugums. Savukārt, degvielas pārdošanas apjomi pieauga par 2.9%.

Pagājušā gada otrajā pusē pārtikas tirdzniecībai teju katru mēnesi reģistrēts pārdošanas apjomu kritums. Ņemot vērā augsto inflāciju, pirktspējas kritumu, lielos komunālo pakalpojumu rēķinus, kritums pārtikas iegādē nepārsteidza. Tā ir viena no lielākajām iedzīvotāju tēriņu sadaļām, un būtu tikai normāli, ka finansiāli grūtākos laikos iedzīvotāji pārskatītu savus tēriņus/ paradumus, lai ietaupītu. Taču janvāris un februāris bija atšķirīgi. Šī gada pirmajos divos mēnešos pārdotās pārtikas apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, auga. Tiesa gan joprojām pārtikas pārdošanas apjomi mazliet atpalika no iepriekšējā gada rezultātiem.

Nepārtikas preču tirdzniecība izrādījās īpaši noturīga un turpināja uzrādīt pieaugumu. Īpaši izceļas apģērbi un apavi, kuriem gada laikā fiksēts 21% vērts pārdošanas apjomu pieaugums. Atsevišķas preces, piemēram, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtas šī gada sākumā arī bija vairāk pieprasītas nekā pērnā gada nogalē. Vien dažās nepārtikas preču kategorijās iepriekš manīts tirdzniecības apjomu kritums, piemēram, pulksteņiem un juvelierizstrādājumiem, ziediem un augiem, kā arī mājsaimniecības elektroierīcēm.

Vai janvāra un februāra mazumtirdzniecības dati ieskicē pozitīvāku ainu par iedzīvotāju finanšu situāciju? Inflācijas, pirktspējas un rēķinu argumenti joprojām bija spēkā. Tai pat laikā aptauju dati rāda, ka nedaudz uzlabojies iedzīvotāju vērtējums par ekonomikas situāciju, arī prognozes par savu personīgo finanšu situāciju ir kļuvušas mazāk pesimistiskas. Iespējams, ka ziema ir izrādījusies mazāk barga, nekā iedzīvotāji bija gaidījuši, un valsts atbalsts ir vismaz daļēji kompensējis pirktspējas kritumu. Tāpēc gada sākumā iedzīvotāji ir mazliet optimistiskāk raudzījušies nākotnē un atļāvušies tērēt vairāk. Var gadīties, ka trieciens pirktspējai nav bijis tik sāpīgs, kā rāda ar inflāciju koriģētās algu izmaiņas. Tomēr iemesli labākam mazumtirdzniecības sniegumam var nebūt tik rožaini. Ir virkne rādītāju, kas liek domāt, ka gan pandēmijas radītā krīze, gan šī brīža dzīves dārdzības krīze ir veicinājušas ienākumu nevienlīdzības pieaugumu. Pēc CSP datiem pērn pieauga to iedzīvotāju skaits, kam bija grūti savilkt galus kopā. Lielākas vai mazākas grūtības bija gandrīz divām trešdaļām iedzīvotāju. Aptaujas rezultāti liecina, ka 2022. gadā 9.5% no visiem iedzīvotājiem, piemēram, nevarēja atļauties ēst gaļu vai zivi, vai līdzvērtīgu veģetāro ēdienu katru otro dienu (2021. gadā tādi bija 7.3%).  Iespējams, kopējie dati slēpj divus atšķirīgus stāstus – viena daļa sabiedrības ir jau savilkusi jostas un arī ierobežojusi savus pirkumus veikalos, cita sabiedrības daļa var atļauties netaupīt vai pat palielināt savu patēriņu. Tāpēc kopumā mazumtirdzniecībā varbūt arī redzam tik stabilus un noturīgus pārdošanas apjomus.

Mazumtirdzniecības sniegums šī gada sākumā liek domāt, ka arī mājsaimniecību patēriņš ir saglabājies pārsteidzoši noturīgs. Tomēr būtisku kāpumu ne vienā, ne otrā nudien šobrīd nevaram gaidīt. Drīzāk priekšā vēl būs kāds mēnesis ar mīnusa zīmi, it īpaši gada pirmajā pusē, kad inflācija turpinās pārsniegt algu kāpumu.  Piemēram, martā mazumtirdzniecībai būs grūti sacensties ar to, ko tā uzrādīja pērn. 2022. gada martā, mazumtirdzniecības pārdošanas apjomi bija ievērojami lielāki nekā ierasts, pateicoties atspērienam pēc pandēmijas ierobežojumu atcelšanas.

Laimdota Komare
Swedbank ekonomiste
laimdota.komare@swedbank.lv
Tel.: +371 67 444 213
https://www.swedbank.lv/about/swedbank/about/economic

Saistītās ziņas

test wysiwyg
02.05.2024.

Par mums

Kļūt par biedru

Nesen meklētais

Dokumenti

Dokumenti - 0
Pages - 0

Skatīt vairāk