Pagājušajā mēnesī reģistrētais 15.6% kāpums mazumtirdzniecības pārdošanas apjomos gada griezumā ir iespaidīgs, taču nepārsteidz. Valdības vienreizējie atbalsta maksājumi un iespējas realizēt atlikto patēriņu ir sniegušas savu artavu pārdošanas apjomu izaugsmē. Taču 8.9% kritums pagājušajā gada aprīlī norāda, ka reālā situācija aprīļa pārdošanas apjomu kāpumā nav tik galvu reibinoša. To apstiprina arī izaugsme mēneša griezumā, kas aprīlī reģistrētā 3.9% apmērā – joprojām ļoti spēcīga, taču zem martā un februārī uzrādītā.
Mazumtirdzniecības satricinājums pagājušā gada aprīlī nodrošinājis to, ka šā gada aprīlī pārdošanas apjomi pieauguši visās preču kategorijās. Pēc iespaidīgiem kritumiem vairākus mēnešu pēc kārtas izaugsme reģistrēta apģērbu un apavu (+46%), kā arī lietoto preču kategorijās (+122%). Ierobežojumu mīkstināšana atdzīvinājusi arī mazumtirdzniecību stendos un tirgos, kas piedzīvojusi 45% pārdošanas apjomu izaugsmi. IKT preču kategorija pieaugusi par 57%, bet degvielas pārdošanas apjomi pagājušajā mēnesī bijuši par 10% lielāki nekā pirms gada.
Lielākā daļa preču kategoriju aizvadītajā mēnesī pārsniedza pirms-krīzes līmeni. Iepalicēju sastāvu veido IKT, apģērbu un apavu kā arī kultūras preču mazumtirdzniecība. Arī citu preču kategorija nav sasniegusi pirms krīzes līmeņus – to ierobežo ziedu, juvelierizstrādājumu un kosmētikas tirdzniecības apjomi. Par spīti ievērojamiem aprīļa plusiem, arī lietotu preču mazumtirdzniecībai vēl ir kur augt līdz pirms-COVID laikiem.
Mazumtirdzniecības tuvākā nākotne zīmējas gaišās krāsās. Rindas pie aprīļa sākumā atvērtajām tirdzniecības vietām pagaidām vēl nenoplok un maciņos uzkrātais turpina tikt iemainīts pret precēm. Arī Swedbank karšu dati maijā uzrāda kāpumu lielākajā daļā preču kategoriju. Uz labiem laikiem mazumtirdzniecībai norāda arī Google mobilitātes pētījumā uzrādītais mērenais cilvēku plūsmas pieaugums mazumtirdzniecības vietās. Epidemioloģiskās situācijas uzlabošanās un vakcinācijas tempu paātrināšanās veicinājusi mazumtirgotāju noskaņojuma indikatoru izaugsmi. Maijā tas pārsniedzis ilgtermiņa vidējo rādītāju. Patērētāju noskaņojums gan vēljoprojām svārstās nedaudz zem vidējā, ievērojami iepaliekot Eirozonā reģistrētajam.
Epidemioloģiskās situācijas uzlabošanās mainīs pandēmijas laikā novērotās tendences mazumtirdzniecības pārdošanas apjomos. Gaidītāju rindas maijā veidojas ne tikai pie veikaliem, bet arī pie mēneša sākumā atvērtajām kafejnīcu terasēm. Nogurums no sēdēšanas mājās mudina cilvēkus izmantot šo iespēju, kas var izraisīt kritumu pārtikas pārdošanas apjomos tuvākajā laikā. Vasaras mēnešos visticamāk cilvēki vairs neatvēlēs tik daudz līdzekļu pandēmijā populārajai elektropreču iegādei, bet, ierobežojumiem mazinoties, pirks iepriekš nepieejamās preču kategorijas, un arvien vairāk pārvirzīs patēriņu uz pakalpojumiem.
Šobrīd visi rādītāji norāda uz situācijas augšupeju mazumtirdzniecībā. Pilnībā vakcinēti pret COVID-19 ir 11% no Latvijas populācijas, kamēr vismaz vienu vakcīnas devu saņēmusi ceturtā daļa. Vakcinācijas tempu kāpums ir apsveicams un jācer, ka arī turpmāk tas būs pietiekams, lai ļautu atsākt strādāt gan lielākām, gan mazākām tirdzniecības vietām. Tālākā nākotnē vīrusa mutācijas, kā arī nepietiekama vakcinācijas aptvere var radīt mazumtirdzniecībai nelabvēlīgus pavērsienus, taču tuvākajos mēnešos plusi mazumtirdzniecībā turpināsies.
Laura Orleāne
Swedbank ekonomiste
Tālr: +371 67 444 213
laura.orleane@swedbank.lv
