Izvēloties ieguldījumu veidu, sabiedrības vārdi vēl aizvien nesaskan ar darbiem. Kā liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja,[1] par labāko ieguldījumu veidu Latvijas iedzīvotāji joprojām uzskata nekustamo īpašumu: tā norāda 41% aptaujāto, kas ir par 2 procentpunktiem vairāk nekā 2018. gadā. Par otro labāko tiek uzskatīts zelts, tomēr ne vienmēr tādi ir arī praksē izvēlētie ieguldījumu risinājumi.

 Kamēr palielinās to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata nekustamo īpašumu par labāko ieguldījumu, daudz kritiskāka kļuvusi Latvijas iedzīvotāju attieksme pret ieguldījumiem zeltā. Ja 2018. gadā zeltu par labu ieguldījumu veidu uzskatīja 28%, šogad tāpat domā vairs tikai 18% aptaujāto. Tas gan netraucē zeltam saglabāt otro pozīciju labāko ieguldījumu risinājumu sarakstā. Pakāpeniski pieaug arī to iedzīvotāju skaits, kuri par labu investīciju uzskata ieguldījumus pensiju 3. līmeņa plānos (18%, 4 procentpunktu pieaugums) un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā (16%, 3 procentpunktu pieaugums).

Ja naudas noguldīšana bankas krājkontā, investīcijas akcijās vai ieguldījumu fondos trīs gadu laikā saglabājušas teju nemainīgu piekritēju loku, gandrīz divkāršojies to iedzīvotāju skaits, kuri dod priekšroku ieguldījumiem kriptovalūtās. Pirms trim gadiem tām bija vien 5% piekritēju, bet šogad – jau 9% jeb teju katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs.

“Kā liecina aptaujas rezultāti, Latvijas iedzīvotāji turpina uzticēties šķietami stabilām vērtībām. Ja nekustamā īpašuma popularitāte ir saistīta ar tā klātesamību katra cilvēka dzīvē, kas rada drošības sajūtu, tad zelta popularitāte sakņojas paaudzēs un nu jau sāk zaudēt savas pozīcijas labāku ieguldījumu alternatīvu priekšā. Atzinīgi jāvērtē, ka nu jau tradicionālie uzkrājumu risinājumu, kā pensiju 3. līmenis un uzkrājošā dzīvības apdrošināšana, kļūst vērtīgāki sabiedrības acīs, kas, visdrīzāk, skaidrojams ar to, ka aizvien lielāka sabiedrības daļa šos risinājumus izmanto ikdienā uzkrājumu veidošanai,” 

– skaidro Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.

Tomēr realitātē ieguldījumu veidošanas stratēģijas būtiski atšķiras no vēlamā scenārija. Vislielākā plaisa veidojas starp vēlmi un spēju ieguldīt nekustamajā īpašumā – lai arī 41% to uzskata par labāko ieguldījumu veidu, tikai 10% iedzīvotāju pēdējo trīs gadu laikā tiešām ir veikuši šādu ieguldījumu. Arī vēlme ieguldīt zeltā stipri pārsniedz praktisko pieredzi: zeltā pēdējo trīs gadu laikā investējuši tikai 4% iedzīvotāju jeb apmēram piektā daļa šī ieguldījumu veida atbalstītāju.

Visbiežāk nauda tiek ieguldīta pensiju 3. līmenī – šo iespēju izvēlas 24% Latvijas iedzīvotāju, un tikpat bieži tā nogulst bankas krājkontā, kaut arī atbalsts šīm iespējām ir attiecīgi 18% un 11%.

“Ne vienmēr šķietami labākais ieguldījumu veids būs arī piemērotākais un ērtākais. Pētījums tikai vēlreiz apliecina, ka krietni svarīgāk ir izmantot sev reāli ikdienā derīgus un ērtus ieguldījumu veidus, nevis dzīvot ilūzijās par kāda mistiska ideālā ieguldījuma meklēšanu. Piemērs ar nekustamo īpašumu lieliski parāda, ka reālajā dzīvē šāds ieguldījums ir ne tikai lielākas finanses prasošs, bet tajā arī jārēķinās ar sarežģītākām formalitātēm. Gaidot brīdi, kad beidzot būs iespēja ieguldīt sarežģītākā veidā, varam palaist garām uzkrājumu veidošanu tajos instrumentos, kas ļauj savu labklājību sākt vairot jau šodien. Ir svarīgi  novērtēt sev piemērotāko un ērtāko ieguldījumu veidu, kā arī sekot savai izvēlei, patiešām ieguldot tajā,”

– norāda Reinis Jansons.

Tomēr joprojām 47% Latvijas iedzīvotāju neveic nekādus ieguldījumus, kas ir tikai par 2 procenpunktiem mazāk nekā 2018. gadā, parādot ļoti lēno uzkrājumu kultūras veidošanos. Likumsakarīgi, ka biežāk ieguldījumus neveic cilvēki ar mazākiem ienākumiem – līdz 400 eiro (63%). Salīdzinājumam – naudu neiegulda tikai 17% iedzīvotāju ar lieliem ienākumiem (virs 1000 eiro). Toties šajā grupā visbiežāk izvēlas ieguldīt pensiju 3. līmenī (47%) vai noguldīt naudu bankas krājkontā (47%).

RUS: Недвижимость, золото, 3-й пенсионный уровень – лучшие, по мнению жителей, виды вложения

Papildu informācijai:
Reinis Jansons
Swedbank Finanšu institūta vadītājs
E-pasts: reinis.jansons@swedbank.lv
Tel.: +371 67444610
https://blog.swedbank.lv/