Gandrīz puse Baltijas valstu iedzīvotāju neiegādājas savu īpašumu, jo viņu ienākumi nav pietiekami, lai uzņemtos kredītsaistības, kā arī daļa nespēj uzkrāt pirmās iemaksas veikšanai, liecina Luminor bankas aptaujas rezultāti*. Latvijas iedzīvotāji kā galveno šķērsli min nepietiekamus ienākumus (41 %), kamēr Lietuvā (44 %) un Igaunijā (42 %) – trūkst līdzekļu pirmajai iemaksai.
“Aptauja rāda, ka lielākās grūtības sakrāt pirmajai iemaksai par mājokli sagādā gados jaunākiem cilvēkiem no 25-34 gadu vecumam, un tas ir saprotams, jo, uzsākot darba gaitas, alga ir mazāka un jāpaiet zināmam laikam, lai veiktu pietiekamus uzkrājumus. Tajā pašā laikā aptuveni trešdaļa atbildēja, ka nav veikuši īpašus uzkrājumus pirmajai iemaksai, iespējams daudziem nereti šādās situācijās palīdz vecāki vai tuvinieki. 16% aptaujāto Latvijā naudu krājuši 2-3 gadus, 15% – vairāk nekā 5 gadus,”
skaidro Luminor kreditēšanas vadītājs Baltijā Kaspars Lukačovs.
“Tāpat novērojam situācijas, kad klienti sākotnēji nenorāda visus ienākumu avotus un pirmajā brīdī šķiet, ka ienākumi nav pietiekami kredīta saņemšanai, tomēr, apzinot ieņēmumus no izīrētajiem īpašumiem, pabalstus, ienākumus no dividendēm un, sīkāk pārrunājot situāciju, kopējais apjoms izrādās pietiekams.”
Kā trešais biežāk minētais iemesls ir neskaidrība par savu nākotni. Visvairāk par to satraucas Latvijas (25 %) un Lietuvas iedzīvotāji (22 %), bet vismazāk – Igaunijas (17 %).
Aptauja liecina, ka lielāku mājsaimniecības ienākumu daļu īres maksai atvēl Lietuvas iedzīvotāji, bet vismazāko – Igaunijas. Lielākā daļa no Lietuvas aptaujātajiem, kuri īrē mājokli, īres maksai tērē 21-30 % no mājsaimniecības ieņēmumiem, Latvijā – 11-20 %, bet Igaunijā – mazāk nekā 10 %. Savukārt kredītmaksājumam par mājokli proporcionāli lielāko ienākumu daļu atvēl Igaunijas iedzīvotāji, bet mazāko – Lietuvas. 11-20% no mēneša ienākumiem Igaunijā maksā 28% aptaujāto, Latvijā 21%, bet Lietuvā lielākā daļa aptaujāto (15%) tam tērē mazāk nekā 10% ienākumu.
Aptuveni puse aptaujāto Baltijā atzīst, ka galvenie mājokļa īres negatīvie aspekti ir saistīti ar nestabilitāti, kas saistīta ar īres maksas iespējamo mainību (54 %) un izīrēšanas termiņu (52 %). Latvijas un Lietuvas aptaujātie ir vienlīdz satraukti par to, ka izīrētājs jebkurā laikā var uzteikt līgumu vai paaugstināt īres maksu, Igaunijas iedzīvotāji – par ikmēneša maksājumu palielināšanu un to, ka ilgtermiņā mājokļa īre ir dārgāka, nekā iegāde.
*Aptauja ir veikta šā gada septembrī sadarbībā ar pētījumu centru Norstat, aptaujājot katrā no Baltijas valstīm vairāk nekā 1000 iedzīvotāju vecumā no 25-55 gadiem.
Papildu informācija:
Inese Kronberga
Luminor sabiedrisko attiecību vadītāja
Tālr.: 29215409
E-pasts: Inese.Kronberga@luminorgroup.com
