Canva

Lai pavadītu finansiāli nodrošinātus pensijas gadus, vidēji pusei Baltijas iedzīvotāju vajadzētu vairāk nekā 70% no šī brīža ienākumiem, tikai 4% aptaujāto varētu iztikt ar mazāk nekā pusi ienākumu. Latvijas iedzīvotāji biežāk nekā pārējo Baltijas valstu iedzīvotāji uzskata, ka finansiālai stabilitātei vecumdienās viņiem būtu nepieciešami vēl lielāki ienākumi nekā šobrīd, liecina Luminor bankas veiktā iedzīvotāju aptauja*.

Pensionējoties vairāk ienākumu nekā šobrīd vēlētos saņemt katrs piektais jeb 21% Latvijas iedzīvotāju, kamēr Lietuvā un Igaunijā attiecīgi 12% un 10%. Lietuvas iedzīvotāji biežāk nekā citu Baltijas valstu iedzīvotāji domā, ka viņiem pietiktu ar 71-80% no šī brīža ienākumiem pensijā – šādu atbildi atzīmē 18% lietuviešu, kamēr Latvijā un Igaunijā līdzvērtīgs skaits jeb 10% respondentu. Katram ceturtajam Baltijas iedzīvotājam (26%) ir bijis grūti atbildēt uz šo jautājumu.

“Diemžēl iedzīvotāju vēlmes ir tālu no realitātes, īpaši Latvijā. Salīdzinot neto mēnešalgu pret vidējo valsts pensiju, OECD 2020. gada dati liecina, ka tā sauktais aizvietojamības koeficients bija  55,3%[1]. Tas nozīmē, ka valsts pensija nenodrošina tādus ienākumus, kas iedzīvotājiem sagādātu finansiālas ērtības un drošības sajūtu. Turklāt jāņem vērā, ka nodokļus maksājošu darbspējīgo iedzīvotāju, no kuriem notiek valsts pensiju izmaksa, turpinās samazināties.[2] Tāpēc nevajadzētu paļauties tikai uz valsts atbalstu, un jau laikus ir jāsāk veikt savi uzkrājumi vecumdienām. Uzkrājuma veidi var būt ļoti dažādi – iemaksas pensiju 3. līmenī, uzkrājumi krājkontā, investīcijas nekustamajā īpašumā vai ieguldījumi akciju vai obligāciju tirgū. Svarīgākais, lai uzkrājumi tiktu veikti un patiešām kalpotu kā drošības spilvens, sasniedzot seniora gadus,” saka Luminor aktīvu pārvaldīšanas un pensiju daļas vadītājs Baltijā Atis Krūmiņš.

Ienākumus pensionējoties, kas pārsniegtu 70% no šī brīža ieņēmumiem izteiktāk vēlētos Latvijas iedzīvotāji vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem nekā citās vecuma grupās. Savukārt ar ienākumiem, kas būtu līdz 50% no šī brīža ienākumiem, biežāk varētu iztikt iedzīvotāji vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem.

Ienākumus apmērā 71-80% no šī brīža ienākumiem kā pietiekošus, sasniedzot pensijas vecumu, visbiežāk norāda iedzīvotāji ar augstāko izglītību un vadītāji. Aptauja liecina, ka iedzīvotāji, kuri šobrīd saņem ienākumus līdz 1000 eiro uz vienu ģimenes locekli, visbiežāk uzskata, ka pensionējoties viņiem būtu nepieciešami lielāki ienākumi nekā līdz šim, savukārt tiem, kuri šobrīd saņem vairāk nekā 1000 eiro mēnesī, biežāk nekā citiem pietiktu ar 91-100% no šī brīža ienākumiem. Lielāks finansējums būtu nepieciešams arī tiem respondentiem, kas nav precējušies vai ir šķīrušies.

*Luminor bankas iedzīvotāju aptauja veikta 2023. gada aprīlī un maijā sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat, aptaujājot 3005 Latvijas, Lietuvas un Igaunijas respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Papildu informācija:
Inese Kronberga
Luminor sabiedrisko attiecību vadītāja
Tālr.: 29215409
E-pasts: Inese.Kronberga@luminorgroup.com

[1] Pensions at a Glance : Pension replacement rates (oecd.org)
[2] https://ec.europa.eu/eurostat/web/products-eurostat-news/w/ddn-20230222-1#:~:text=The%20old%2Dage%20dependency%20ratio,20%25%20in%20all%20of%20them.

Saistītās ziņas

test wysiwyg
02.05.2024.

Par mums

Kļūt par biedru

Nesen meklētais

Dokumenti

Dokumenti - 0
Pages - 0

Skatīt vairāk