Image

Aleksandra Borcova
SEB bankas Naudas pārvaldības produktu darījumu vadītāja

Nenoliedzams ir fakts, ka pasaulē un arī Latvijā e-komercija kļūst arvien izplatītāka. Pandēmijas ierobežojumi vairs netraucē iepirkties klātienē, taču ieradums pasūtīt produktus no internetveikala nezūd. Aplēses liecina, ka 2030. gadā Eiropas attīstītākajās ekonomikās pārtikas piegāde sasniegs 18-30% no kopējā ēdiena piegādes tirgus. Savukārt Euromonitor paredz, ka 2026. gadā e-komercija Latvijā sasniegs 16,5% no visas mazumtirdzniecības. Tomēr pārtikas nozarē tas šobrīd šķiet ļoti ambiciozs mērķis. Bet, vai nesasniedzams? Komersanti var realizēt savu potenciālu, ja vien būs gatavi investīcijām un apzināsies, ar kādiem izaicinājumiem jārēķinās.

Šobrīd pārtiku arī Latvijā ir iespējams pasūtīt internetā, sākot no lielajām mazumtirdzniecības ķēdēm, beidzot ar maziem, specializētiem pārtikas veikaliņiem. Saskaņā ar SEB bankas rīcībā esošajiem datiem pēdējo 12 mēnešu laikā pārtikas e-veikalu pasūtījumi pieauga 4,86 reizes, salīdzinot ar 2019. gadu.

Pārtikas e-komercija vēl ir salīdzinoši jauns tirgus Baltijā, kurā jauniem spēlētājiem ir iespēja izveidot ilgtspējīgus biznesa modeļus, kā arī nodrošināt labāko iepirkšanās pieredzi klientiem. Esošie pārtikas tirgus līderi var izmantot savu pazīstamo un uzticamo zīmolu, savu pieredzi un zināšanas par industriju, lai piesaistītu klientus e-veikalam, savukārt jaunuzņēmumi var pārsteigt ar inovatīvām tehnoloģijām, agresīvām mārketinga stratēģijām un spēju ātri mainīties.

Lielākais izaicinājums: panākt klientu uzticēšanos

Pētījumos ir pierādīts, ka pārtikas tirdzniecībai internetā ir augsta rentabilitāte, ja ir augsts mājsaimniecību, bet zems lielveikalu skaits konkrētā reģionā. Saskaņā ar Euromonitor datiem 2021. gadā Latvijā bija 333 pārtikas lielveikali uz aptuveni 1,9 milj. iedzīvotāju, kas liek domāt, ka pārtikas tirdzniecībai būtu jāspēj konkurēt ar iedzīvotājiem ierasto un saprotamo klātienes tirdzniecību. Salīdzinājumam – Pekinā uz 22 milj. iedzīvotāju ir ap 200 lielveikaliem, tādēļ pieprasījums pēc ēdiena piegādes ir daudz augstāks.

Tomēr klientu paradumus mainīt nav tik vienkārši. Pārtikas e-komerciju ierobežo klientu uzticības trūkums interneta tirgotājiem. Veikalā pircējs var apskatīt preci un pārliecināties, ka tai nav defektu un kāds ir derīguma termiņš, taču, iepērkoties internetā, klientam ir pilnībā jāuzticas tirgotājam.

Iešana uz veikalu ir iedzīvotāju ikdienas sastāvdaļa un ar to saistītās izmaksas (degviela, sabiedriskais transports) liekas vairāk pieņemamas nekā interneta pasūtījuma piegādes maksa, tādēļ tirgotāji vilina klientus, piedāvājot ļoti lētu vai bezmaksas piegādi, kas samazina tirgotāja peļņu. Tirgotājam ir jādomā, kā palielināt pirkuma grozu, lai spētu kompensēt bezmaksas piegādi un gūtu peļņu. Īpaši izaicinoši tas ir jaunajiem tirgotājiem, kas vēl nav sasnieguši lielus pasūtījumu apjomus un nevar saņemt no saviem piegādātājiem labākus apmaksas nosacījumus un cenas.

Priekšrocības izaugsmei

Ir skaidrs, ka ambiciozās pieauguma prognozes nenozīmē utopiju. Izaugsmi veidos gan esošo tirgotāju attīstība, piemēram, piedāvājot piegādi jaunās pilsētās, gan arī jaunu internetveikalu izveide. Turklāt, salīdzinot ar jau attīstīto klātienes tirdzniecību, pārtikas tirgotājiem internetā ir vairākas priekšrocības straujai izaugsmei:

Datu pieejamība

Interneta vidē ir daudz vienkāršāk ievākt datus par pircēju uzvedību. Pārtikas internetveikala un pārtikas tirdzniecības internetā infrastruktūras attīstītāja Ocado (Apvienotā Karaliste) pieredze vēsta, ka ar dažādu sistēmu palīdzību ir iespējams analizēt klientu paradumus e-veikala vidē un izmantot iegūtos secinājumus, lai uzlabotu klienta pieredzi interneta veikalā. Tie var būt gan dati par grozu lielumu, populārākajiem produktiem un iepirkšanās ilgumu, gan specifiskāki dati, piemēram, par to, kādas preces pircējs grozā ieliek pirmās, kuras preces izņem no groza vai arī ieliek grozā minūti pirms maksāšanas. Klientu paradumus var izmantot, lai personalizētu klienta iepirkšanās pieredzi.

Izmaksu samazināšanas iespējas ‘’tumšajos veikalos’’

Interneta tirgotāji pasūtījumu izpildi var nodrošināt no lētākām telpām, nodarbinot mazāk darbinieku. Turklāt preču noliktavu var padarīt daudz efektīvāku, izmantojot robotus, kas sagatavo sūtījumus un pārvalda noliktavas pieejamo produktu klāstu. Šādu praksi bieži vien izmanto valstīs, kur e-komercija ir attīstītāka nekā Latvijā. Robotizētu noliktavu ieviešana ļauj nodrošināt augstāku pasūtījumu izpildes precizitāti, proti, pārvaldot tikai vienu noliktavu, ir pieejama precīzāka informācija par pieejamo preču klāstu. Tāpat šādas noliktavas sniedz iespēju sagatavot un piegādāt pasūtījumu ātrāk, kas mūsdienu patērētājam ir īpaši būtiski. Tāpat procesu automatizēšana ļauj tirgotājam būt mazāk atkarīgam no cilvēkresursiem, kas ir īpaši vērtīgi, apzinoties darbinieku trūkumu un augošās algas. Visbeidzot, tiek samazinātas dizaina izmaksas, jo nav jāuztraucas par veikala atrašanās vietu, izkārtojumu un noformējumu.

Ilgtspēja

Jaunākie pētījumi vēsta, ka, pasūtot pārtikas piegādi uz mājām, negatīvā ietekme uz vidi ir mazāka nekā tradicionālā iepirkšanās reizē. Piegādātāji var optimizēt loģistiku, piegādājot produktus vairākiem klientiem reizē, tādējādi radot mazāk izmešu. Novērojama arī tendence, ka arvien vairāk piegādātāju izvēlas transportēt pasūtījumus ar velosipēdiem vai elektromašīnām. 

Jaunas ieņēmumu plūsmas

Reāllaika solīšana (Real time bidding – RTB) ir process, kas notiek brīdī, kad pircējs meklē kādu produktu e-veikalā. Kamēr pircējs meklēšanas ailītē ievada izvēlēto produktu kategoriju, ražotāji var sacensties, piedāvājot augstāko cenu par produkta izvietojumu e-veikala redzamākajā vietā. Šādi e-veikals var atrast papildu veidus, kā nopelnīt ar RTB reklāmām. Šeit gan būtiski atzīmēt, ka tirgotājam būtu jāatrod līdzsvars starp personalizētām un RTB reklāmām, lai pircējam netiktu reklamēti produkti, kurus pircējs nemeklē.

Noslēdzot jāsecina, ka e-komercijas straujais pieaugums pēdējos gados parādīja to, ka kopumā sabiedrība ir gatava iepirkšanās digitalizācijai. Baltijā e-komercijas apjoms 2021. gadā pieauga par 23%, un tuvākajos gados visdrīzāk saglabās straujo pieauguma tempu. Turklāt SEB dati rāda, ka 2021. gadā Latvijas iedzīvotāji e-veikalos preces iegādājās 2.78 reizes vairāk nekā pirms-Covid laikā un ir saskatāms potenciāls tieši pārtikas tirdzniecības izaugsmei internetā. Tādēļ šis ir stāsts par iespēju un priekšrocību izmantošanu, arī Latvijas tirgū.

Papildu informācijai:
Elīna Neimane, Korporatīvās komunikācijas pārvalde, uzņēmumu komunikācijas vadītāja – 26861570, elina.neimane@seb.lv
Vairāk par SEB grupu Latvijā:
Twitter/SEB_Latvia, Facebook/SEB.Latvia, YouTube/SEBlatvia, LinkedIn/Seb-banka-latvia
www.seb.lv

SEB grupa ir vadošā finanšu pakalpojumu sniedzēja Ziemeļeiropā. Kā banka ciešām un ilgtermiņa attiecībām, SEB Zviedrijā un Baltijā piedāvā finanšu konsultācijas un plašu finanšu pakalpojumu klāstu. Dānijā, Somijā, Norvēģijā un Vācijā SEB darbības galvenā prioritāte ir korporatīvo un investīciju bankas pakalpojumu sniegšana uzņēmumiem un institucionālajiem klientiem. SEB grupas darbību starptautiskā līmenī apliecina pārstāvniecība 20 pasaules valstīs. Uz 2022. gada 30. jūniju SEB grupas kopējie aktīvi veido 4,113 miljardus Zviedrijas kronu, kopējie aktīvi pārvaldīšanā – 2,100 miljardi Zviedrijas kronu. SEB grupā strādā 16 000 darbinieku. Vairāk par SEB grupu: www.sebgroup.com.

 

 

Saistītās ziņas

Par mums

Kļūt par biedru

Nesen meklētais

Dokumenti

rezultāti
Documents - 0
Pages - 0