Image

Pirmdien, 28. novembrī, sāksies Eiropas Pensionēšanās nedēļas Latvijā “Rūpes par nākotni jau no pirmās algas” aktivitātes, kuru mērķis ir pievērst sabiedrības un īpaši jauniešu uzmanību uzkrājumu veidošanas nepieciešamībai, lai laikus rūpētos par savu vecumdienu finansiālo nodrošinājumu.

Eiropas Pensionēšanās nedēļa ir Eiropas Savienības (ES) līmeņa iniciatīva ar mērķi stiprināt pensiju sistēmas nākotni Eiropā un palielināt iedzīvotāju izpratni par nepieciešamību veidot uzkrājumus pensijai. Šogad tā notiek otro reizi, un nedēļas pasākumos Latvijā ir iesaistījušies četri partneri no finanšu jomas – Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA), Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), Finanšu nozares asociācija (FNA) un Latvijas Banka. ES līmenī nedēļas pasākumus atklās ES finanšu pakalpojumu, finanšu stabilitātes un kapitāla tirgu komisāre Mareida Makginesa, pasākumos piedalīsies 14 Eiropas organizācijas.

“Latvijas iedzīvotāju finansiālās drošības spilvens gan nebaltai dienai tuvākā nākotnē, gan vecumdienām tālākā nākotnē nav pietiekami biezs – to rāda gan finanšu tirgus dalībnieku dati, gan dažādas aptaujas. Mums ir jāsāk uzņemties atbildība par sevi un savu dzīvi, un pensiju jomā tas nozīmē sākt veidot uzkrājumus jau no pirmās algas. Lieliskākā ziņa ir tā, ka krāt ir iespējams ļoti dažādos veidos – pensiju 2. līmenim, kas ir obligāts, var pievienot gan uzkrājumus pensiju fondos, gan uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu, naudas līdzekļus var ieguldīt finanšu tirgos, var pirkt nekustamos īpašumus un vai citus vērtīgus aktīvus – galvenais, lai mēs krātu,”

saka Jānis Abāšins, LAA prezidents.

Pensionēšanās nedēļas laikā partneri Latvijā ir paredzējuši aktīvāk runāt par uzkrājumu veidošanas nepieciešamību sociālajos tīklos un medijos. Tā FNA videostāstā runās par pensiju 2. līmeni un kā izvēlēties atbilstošāko pensiju plānu. Influencere Paula Birzniece piedāvās jauniešiem finanšu jautājumus izzināt ar īpašu Ernesta Kļaviņa radītu karikatūru palīdzību, savukārt uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas nianses varēs izzināt, aizpildot testu, ko piedāvā LAA. Latvijas Bankas ekonomisti raidierakstā “Skanošais” runās par finanšu tirgus svārstībām un to ietekmi uz pensiju ieguldījumu plāniem, par Latvijas pensiju sistēmu un ko tā garantē iedzīvotājiem nākotnē. Informatīvi materiāli būs pieejami sociālā tīkla “Facebook” lapā “Naudasprasme”.

“Vērtējot pensiju 3. līmeņa datus, vērojams, ka kopējais dalībnieku skaits pēdējo gadu laikā pieaug, neraugoties uz Covid-19 un Krievijas izraisītā kara Ukrainā dēļ izraisīto nestabilitāti. 2021. gadā 3. pensiju līmenī iemaksas veica 28% no ekonomiski aktīvajiem Latvijas iedzīvotājiem. Straujāk palielinās individuālo dalībnieku skaits, savukārt dalībnieku skaits, par kuriem iemaksas veic darba devējs, palielinās lēnāk. Darba devēju veikto iemaksu īpatsvars pensiju plānos 2022. gadā ir tikai 16%, pārsvarā iemaksas tiek veiktas bez darba devēju iesaistes. Vidējā iemaksātā summa mēnesī uz vienu aktīvo pensiju plāna dalībnieku pieaug. Kopumā tas liecina, ka daļa iedzīvotāju saredz pensiju sistēmas ilgtspēju un apzinās pensiju 3. līmeņa nozīmīgumu, kā arī izprot tā darbību ilgtermiņā, pat ja ik pa laikam notiek satricinājumi finanšu tirgos,”

norāda FKTK Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības departamenta direktore Evija Dundure.

“Viena no labklājīgas sabiedrības neredzamajām dimensijām ir ilgtspējīga un efektīva pensiju sistēma, kas nodrošina gan iztiku cilvēkiem vecumdienās, gan veic apjomīgus ieguldījumus ekonomikā, bet, lai tas tiktu sasniegts – ir nepieciešama cilvēku uzticēšanās. Latvijas pensiju sistēmas modelis, kurš ietver gan pensiju 1.līmeni, gan pensiju 2.līmeni un brīvprātīgi veiktās iemaksas 3.līmenī, ir atzīts par vienu no ilgtspējīgākiem pasaulē. Var secināt, ka Latvijai ir izdevies uzbūvēt pasaulē konkurētspējīgu pensiju sistēmas modeli, kurā daļa no veiktajām iemaksām palīdz ilgtermiņā uzkrāt lielāku pensijas kapitālu katram krājējam,”

uzsver Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita  Bajāre.

Latvijas Bankas uzdevumā veiktā “Latvijas Faktu” iedzīvotāju aptauja atklāj – 45% jauniešu vecumā līdz 29 gadiem atzīst, ka dod priekšroku naudas tērēšanai, nevis krāšanai, bet starp 18 un 19 gadus veciem jauniešiem 70% mēdz dzīvot tikai šodienai un neraizēties par rītdienu.

“Lai raizēm par nākotni pamata nebūtu, iesakām ieguldījumus savas pensijas kapitālā mērķtiecīgi veikt jau no pašas pirmās algas. Viens no labākajiem finanšu padomiem skan – nākamais labākais brīdis ir tagad. Ja vēlies, lai “zaļa” būtu ne tikai jaunība, bet arī vecumdienas, būtiski regulāras iemaksas kādā no pensijas uzkrāšanai piemērotajiem produktiem sākt pēc iespējas agrākā vecumā, kas ir priekšnoteikums sakārt lielu summu,”

skaidro Aija Brikše, Latvijas Bankas vecākā finanšu pratības speciāliste.

Pēc OECD aplēsēm, Latvijas iedzīvotāji, aizejot pensijā, vidēji saņem tikai 54% no ienākumiem, kuri bija pirms pensionēšanās. Proti, ja cilvēka darba alga bija 1000 eiro mēnesī, tad pensijā viņam būs jāiztiek ar 543 eiro mēnesī. Tas ir ienākumu aizvietošanas koeficients, un LB prognozes liecina, ka Latvijā ienākumu aizvietošanas koeficients turpinās samazināties, nākotnē nepārsniedzot 40%. Tādēļ individuālo uzkrājumu veidošana vecumdienām ir ļoti būtiska.

FKTK sagatavotā infografika par 2. un 3. pensiju līmeņa darbības rādītājiem 2022. gada 1. pusgadā pieejama:

https://www.fktk.lv/wp-content/uploads/2022/09/20220905_VFPS_PPF_Infografka_2Q2022_LVL.pdf


Uzziniet vairāk:

https://www.facebook.com/Naudasprasme
https://www.youtube.com/@FinanceLatvia
https://twitter.com/FinanceLatvia
https://www.linkedin.com/company/finance-latvia-association/?viewAsMember=true
https://www.facebook.com/lvapdrosinatajuasociacija
https://skanosais.buzzsprout.com/


Papildu informācija:

Sandija Šaicāne
Latvijas Apdrošinātāju asociācija
Tālr.: 67360898
E-pasts: office@laa.lv

Saistītās ziņas

test wysiwyg
02.05.2024.

Par mums

Kļūt par biedru

Nesen meklētais

Dokumenti

Dokumenti - 0
Pages - 0

Skatīt vairāk