Latvijas pensiju sistēmas modelis, kur ir gan pensiju 1. līmenis (veidojas no sociālās apdrošināšanas iemaksām), gan uzkrājošais 2. līmenis un vēl brīvprātīgi veiktās iemaksas 3. līmenī, ir atzīts par vienu no ilgtspējīgākajiem pasaulē (Allianz pētījumā par 70 valstu pensiju sistēmām, Latvija ierindojas 13. vietā). Var secināt, ka Latvijai ir izdevies uzbūvēt pasaulē konkurētspējīgu pensiju sistēmas modeli, kurā daļa no veiktajām iemaksām palīdz uzkrāt lielāku pensijas kapitālu katram krājējam. Tomēr šī uzkrāšana nenotiek tik ātri kā gribētos, un negatīvo demogrāfijas tendenču dēļ Latvija ir viena no ES valstīm ar vislielāko pensijas vecuma cilvēku nabadzības risku.

Ņemot vērā pensiju uzkrājumu nozīmi gan katram no mums, gan valstij kopumā, politiķu atbildība ir veicināt uzticēšanos pensiju sistēmai. Tas nozīmē atturēšanos no populistiskiem solījumiem priekšvēlēšanu laikā, kur pensiju 2. līmenis būs liels vilinājums dažādām spekulācijām. Ir jāapzinās, ka t.s. “grūtie laiki” nav tikai pandēmija un Krievijas karš Ukrainā. Būs vēl citi izaicinājumi, taču tas nenozīmē, ka katru reizi būtu jāķeras pie uzkrājumu tērēšanas. Tieši pretēji – pastāvīgu ieguldījumu veidošanas mērķis ir adekvāta dzīve pensijas vecumā, nevis lietota auto iegāde tagad. Valsts atbildība ir skaidrot šodienas uzkrājumu saikni ar pensijas veidošanos, un mums kopā ir jādara viss, lai cilvēki, paši to neapzinoties, pēc dažām desmitgadēm nenonāktu uz nabadzības sliekšņa.