Image

Sanita Bajāre
Asociācijas valdes priekšsēdētāja

Spēcīgas un neatkarīgas ekonomikas loma aizvien biežāk izskan kontekstā ar valsts drošības jēdzienu. Labklājīgas valsts spēks izriet no labklājīgu pilsoņu uzticēšanās savai valstij, tās rītdienai. Ieguldījumi izpētē un attīstībā, izglītības sistēmā, militārajā drošībā, arvien jaunas investīcijas un jaunu ražotņu atklāšana, kas, savukārt, rada jaunas darba vietas, ieguldījumi infrastruktūrā un citas ekonomiskās labklājības izpausmes rada cilvēkos pamatotu pārliecību, ka ar viņiem un viņu ģimenēm viss būs kārtībā.

Viena no šīs labklājīgās sabiedrības neredzamajām dimensijām, ir ilgtspējīga un efektīva pensiju sistēma. No vienas puses tā nodrošina iztiku cilvēkiem vecumdienās, no otras – veic apjomīgus ieguldījumus ekonomikā. Līdzīgi kā ar ticību valstij, arī pensiju sistēmas ilgtspējā atslēgas jēdziens ir cilvēku uzticēšanās.

Kad Igaunija pirms dažiem gadiem veica savu bēdīgi slaveno pensiju sistēmas reformu, atļaujot iedzīvotājiem izņemt pensiju 2. līmenī uzkrāto naudu, par lielāko ieguvēju kļuva iepirkšanās centri, kas izjuta pamatīgu klientu pieplūdumu1. Pensijas vecumam paredzēto naudu Igaunijā izņēma aptuveni 160 tūkstoši cilvēku, un liela daļa no šiem līdzekļiem tika iztērēti parādu segšanai, auto un elektronikas preču iegādei, kā arī tūrisma braucieniem un azartspēlēs. Igaunijas eksperiments parāda, cik izšķiroša ir uzticēšanās nozīme tam, ka vienīgi pacietīgi ieguldot, pensijas vecumā varēsim kaut daļēji atļauties tādu dzīvesveidu, kādu baudām tagad.

Igaunijas pensiju eksperiments ir bīstams ne tikai tāpēc, ka atstās uz nabadzības sliekšņa tūkstošiem nākotnes pensionāru un radīs izaicinājumus sociālajam budžetam, bet arī ārējas manipulācijas riska dēļ, ko daudz vienkāršāk ir veikt trūcīgu cilvēku vidē. Propaganda par “neizdevušos valsti” var atrast dzirdīgas ausis vien tad, ja cilvēks jūtas nenovērtēts, ja vairs nevar atļauties to, ko spēja agrāk. Šādā “augsnē” labi jūtas populisti, jo tiem paveras milzīga auditorija.

Visticamāk, pensiju uzkrājumu “izņemšana” varētu būt visai populāra arī Latvijā. Kā liecina maijā veikts pētījums par attieksmi pret pensiju 2. līmeni, trešdaļa cilvēku būtu gatavi savus līdz šim izveidotos pensijas 2. līmeņa uzkrājumus izņemt un iztērēt dažādām šī brīža vajadzībām. Ko cilvēki iesāktu ar šo naudu? 20% gribētu remontēt mājokli, 16% apmaksātu bērnu studijas, 11% nopirktu auto, 24% iegādātos jaunu mājokli, bet visvairāk – 27% respondentu – sacījuši, ka iztērētu šo naudu ikdienas vajadzībām.

Par laimi, 41% iedzīvotāju apzinās, ka šāda rīcība būtu vieglprātīga un labāk turpinātu uzkrāt pat, ja tiem piedāvātu iespēju šo naudu iztērēt tagad. Jo laikā, kad inflācija kāpj un ik mēnesi sasniedz arvien jaunus rekordus, papildus stimulēt patēriņu šobrīd noteikti nav nepieciešams.

Runājot par pensiju sistēmu, finanšu un ieguldījumu eksperti parasti uzsver vārdus “ilgtspēja” un “ilgtermiņš”. Šie ir ieguldījumi, kas veidojas pamazām un būtisku pienesumu veido vien tad, ja nauda tiek ieguldīta pastāvīgi – 20, 30 un vairāk gadu garumā. Nauda, kas tiek ieguldīta finanšu tirgos ilgā laika periodā, pat neskatoties uz globālo krīžu radītajiem kritumiem, nodrošina pieaugumu, proti, nopelna “jaunu” naudu. Tāpēc pensijas saņēmējs, sasniedzot pensijas vecumu, par spīti inflācijai, ir uzkrājis vairāk, nekā iemaksājis.

Latvijas pensiju sistēmas modelis, kur ir gan pensiju 1. līmenis (veidojas no sociālās apdrošināšanas iemaksām), gan uzkrājošais 2. līmenis un vēl brīvprātīgi veiktās iemaksas 3. līmenī, ir atzīts par vienu no ilgtspējīgākajiem pasaulē (Allianz pētījumā par 70 valstu pensiju sistēmām, Latvija ierindojas 13. vietā). Var secināt, ka Latvijai ir izdevies uzbūvēt pasaulē konkurētspējīgu pensiju sistēmas modeli, kurā daļa no veiktajām iemaksām palīdz uzkrāt lielāku pensijas kapitālu katram krājējam. Tomēr šī uzkrāšana nenotiek tik ātri kā gribētos, un negatīvo demogrāfijas tendenču dēļ Latvija ir viena no ES valstīm ar vislielāko pensijas vecuma cilvēku nabadzības risku.

Ņemot vērā pensiju uzkrājumu nozīmi gan katram no mums, gan valstij kopumā, politiķu atbildība ir veicināt uzticēšanos pensiju sistēmai. Tas nozīmē atturēšanos no populistiskiem solījumiem priekšvēlēšanu laikā, kur pensiju 2. līmenis būs liels vilinājums dažādām spekulācijām. Ir jāapzinās, ka t.s. “grūtie laiki” nav tikai pandēmija un Krievijas karš Ukrainā. Būs vēl citi izaicinājumi, taču tas nenozīmē, ka katru reizi būtu jāķeras pie uzkrājumu tērēšanas. Tieši pretēji – pastāvīgu ieguldījumu veidošanas mērķis ir adekvāta dzīve pensijas vecumā, nevis lietota auto iegāde tagad. Valsts atbildība ir skaidrot šodienas uzkrājumu saikni ar pensijas veidošanos, un mums kopā ir jādara viss, lai cilvēki, paši to neapzinoties, pēc dažām desmitgadēm nenonāktu uz nabadzības sliekšņa.

 
 
 
1. https://news.err.ee/1608336875/second-pillar-pension-payouts-lead-to-shopping-sprees

Saistītās ziņas

Par mums

Kļūt par biedru

Nesen meklētais

Materiāli

Dokumenti - 0
Pages - 0

Skatīt vairāk