Covid-19 pandēmija ir veicinājusi strauju lēcienu digitālo pakalpojumu, tostarp elektroniskā paraksta izmantošanā. Gada laikā tika sasniegts tāds izrāviens, kādu iepriekš uzskatīja par iespējamu tikai pēc vairākiem gadiem. Šo attīstību garām nav palaiduši arī finanšu krāpnieki. Lai gan pārsvarā viņi cenšas iegūt cilvēku bankas datus, šādi mēģinājumi var tikt vērsti arī pret droša elektroniskā paraksta piekļuves datiem. Krāpnieku mērķis ir izmantot cilvēku identitāti savtīgiem nolūkiem, piemēram, upura vārdā aizņemties naudu, reģistrēt uzņēmumus vai slēgt līgumus. Finanšu nozares asociācija ir apkopojusi ieteikumus, kā droši izmantot elektronisko parakstu, lai pasargātu sevi no krāpniekiem.
“Pērn dokumentus ar eParaksts parakstīja jau vairāk nekā 9,5 miljonus reižu, bet šogad katru mēnesi parakstīto dokumentu skaits sasniedz miljonu. Tas apliecina, ka gan privātpersonas, gan uzņēmēji, iestādes un organizācijas spēj veiksmīgi pielāgoties attālinātai darījumu slēgšanai. Digitāla darījumu kārtošana palīdz ietaupīt laiku un paaugstināt efektivitāti. Mēs jau kopš bērnības esam mācīti, un par automātisku paradumu ir kļuvusi vēlme sargāt savu pasi. Tajā pat laikā rūpes par identitātes pašaizsardzību digitālajā vidē joprojām var būt nepierastas, par to ir apzinātāk jāpiedomā,”
– uzsver “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.
Darbībām digitālajā vidē visbiežāk ir nepieciešams apliecināt personas identitāti. Latvijā lietotne eParaksts mobile un eID karte ir saņēmušas augstāko nacionālā līmeņa kvalifikāciju un to izmantošana digitālajā vidē ir pielīdzināma pases uzrādīšanai klātienē. Ar tiem var saņemt tādus pakalpojumus, kam nepieciešama identitātes apliecināšana visaugstākajā līmenī. Bez tam Latvijā darbojas arī citās ES valstīs augstāko kvalifikāciju ieguvuši un drošai klientu autorizācijai atbilstoši identifikācijas līdzekļi, piemēram, Smart-ID.
Otra izplatītākā darbība – dokumentu parakstīšana. Latvijā dokumentus iespējams parakstīt ar četriem kvalificētajiem elektroniskajiem parakstiem: eParaksts mobile lietotni, Smart-ID lietotni, eParakstu kartē, kas pieejama tikai juridiskām personām, un eID kartē iekļauto eParakstu, kura izmantošanai ir nepieciešams karšu lasītājs.
Elektronisko parakstu izmanto, lai attālināti parakstītu līgumus, rēķinus, iesniegumus, vēstules vai citus dokumentus. Tas ir īpaši noderīgi brīžos, kad trūkst laiks vai arī parakstītāji atrodas pārāk tālu viens no otra. Ar elektronisko parakstu, piemēram, var pieteikties studijām augstskolā, īstenot visu nekustamā īpašuma iegādes procesu, tostarp apstiprināt nostiprinājuma lūgumus Zemesgrāmatā. Elektroniski parakstītam dokumentam ir tāds pats juridisks spēks kā ar roku uz papīra rakstītam parakstam. Katra tā kopija ir oriģināls, kura saturu nevar mainīt. Ar elektronisko parakstu dokumentā ne vien apliecina parakstītāja identitāti, bet arī piešķir laika zīmogu.
Sanita Meijere, SK ID Solutions Latvijas filiāles un globālā biznesa attīstības vadītāja norāda:
“Ar Smart-ID ik mēnesi Latvijā tiek veikts no 10 līdz 20 miljoniem transakciju. Parakstīt dokumentus ar elektronisko parakstu ir drošāk, jo parakstītāja identitāte tiek pārbaudīta. Pretējā gadījumā vienmēr var pateikt, ka tas nebiju es, kas parakstīja šo dokumentu. Šobrīd, kad pakalpojumu pieejamība ir jānodrošina attālināti, elektroniskais paraksts ir kļuvis par nepieciešamību.”
Vislielāko risku elektroniskā paraksta izmantošanā rada neuzmanīga tā piekļuves kodu glabāšana. Šo datu nodošana citai personai ir stingri aizliegta. Tāpēc piekļuve savai ierīcei ir jāaizsargā ar PIN kodu vai biometrijas datiem.
“Lai kāda cita persona varētu parakstīties ar otra cilvēka Smart-ID vai eParaksts mobile lietotni, nepieciešams zināt ne vien PIN kodus, bet arī izmantot šī cilvēka ierīci. Līdz ar to elektroniskā parakstīšanās ir droša, un iespējas izmantot minēto kombināciju, kas pieder citai personai, ir maz iespējama. Neskatoties uz to, dati ir jāsargā un tos nekādā gadījumā nevajag izpaust,“
– skaidro Sanita Meijere.
Apstiprinot kodu, kas ir izsaukts elektroniskā paraksta lietotnē, ir jābūt uzmanīgiem un jāpārbauda, kādai darbībai tas ir paredzēts. Svarīgi ir ne tikai sargāt datus, bet arī nesteigties, pārliecināties un apstiprināt tikai tās darbības, kuras mēs paši iniciējam.
RUS: Защищай данные от мошенников! Предпосылки для безопасного использования электронной подписи
Papildu informācija:
Sabīne Spurķe
E-pasts: sabine.spurke@financelatvia.eu
+371 20604166
Komunikācijas vadītāja
Finanšu nozares asociācija