Vēl tikai pirms dažiem gadiem Latvija gandrīz nonāca Finanšu darījumu darba grupas (FATF) “pelēkajā” jeb to valstu sarakstā, kurās ir konstatēti būtiski trūkumi naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā. Latvijai no šāda pavērsiena izdevās izvairīties. FATF secināja – Latvija ieviesusi Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu ekspertu komitejas (Moneyval) rekomendācijas un kopš 2018. gada izveidojusi stipru un noturīgu finanšu noziegumu novēršanas sistēmu. Īsā laikā esam paveikuši lielu darbu un panākuši pamatīgas pārmaiņas, padarot Latvijas naudas atmazgāšanas novēršanas sistēmu par vienu no efektīvākajām Eiropā. Kaut arī sabiedrībā ir izskanējis viedoklis, ka prasības ir stingras, tās ir nepieciešamas un pastāvīgi salāgojamas ar riskiem. Tādējādi darbs šajā jomā notiek visu laiku, nevis kampaņveidīgi. Ceļā uz starptautiskās reputācijas atgūšanu esam paveikuši daudz, un arī šobrīd darbs turpinās, turklāt tas ir svarīgāk nekā jebkad, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Sekojot Moneyval rekomendācijām, Finanšu nozares asociācija strādāja kopā ar valsts pārvaldi nepieciešamo normatīvo aktu grozījumu izstrādē, veica risku novērtējumus, pārskatīja pieļaujamos riskus un ieviesa instrumentus akceptējamo risku adekvātai pārvaldībai. Tādējādi tika nodrošināta gan atbilstība visām 40 FATF tehniskajām rekomendācijām, gan pierādīts reāls un attiecināms progress efektivitātē.

Visa finanšu noziegumu novēršanas sistēma balstās uz risku novērtējumu. Latvijā tiek nodrošināta adekvāta nacionālā riska novērtējuma izstrāde un pastāvīga tā pārskatīšana, ko savukārt privātā sektora pārstāvji integrē iekšējās kontroles sistēmās. Pilnveidotas arī banku sistēmas, nodrošinot, ka tās spēj reaģēt uz riskiem un tos atbilstoši pārvaldīt. Var tikai lepoties ar to, ka Latvija nodemonstrēja lielisku publiskā sektora spēju sadarboties ar privāto sektoru un atrast maksimāli efektīvu veidu, kā sasniegt mērķus.

Uzsverams, ka kopš 2018. gada Latvija ieviesusi virkni jaunu risinājumu, kurus starptautiskā sabiedrība skata kā labo piemēru un vēl tikai meklē iespējas to ieviešanai.  Publiskās un privātās partnerības ietvaros ne tikai savlaicīgi identificējam aktuālās tipoloģijas stratēģiskā līmenī, bet arī sadarbojamies operatīvo darbību līmenī, lai liegtu cilvēktirgotājiem, korumpantiem, narkotiku tirgoņiem un citiem noziedzniekiem piekļuvi finanšu resursiem. Tāpat viena no panākumu atslēgām ir juridiski korekti pamatots, vispārpieejams patieso labuma guvēju reģistrs, kas sniedzis lielas priekšrocības efektīvā pret Krieviju noteikto sankciju piemērošanā un guvis atzinību starptautiskos novērtējumos.

Paveiktā rezultātā no negatīva ziņojuma saņēmēja esam kļuvuši par vienu no viedokļa līderiem, jaunu un efektīvu rīku virzītāju, kas ir spējuši mācīties no savas pieredzes un iedvesmo citas valstis ar jaunu redzējumu gan publiskās un privātās partnerības, gan datu apmaiņas jautājumos. Par veikto pasākumu pozitīvo efektu jau tagad liecina piesaistīto investīciju apjoma pieaugums un ārvalstu investoru atzinīgais gada vērtējums, saredzot Latviju kā drošāku vidi investīcijām salīdzinājumā ar 2018. gadu.

Vienlaikus Latvijas finanšu sektors  “neguļ uz lauriem”, bet turpina strādāt un meklēt efektīvāko veidu, kā panākt, lai naudas atmazgāšanas novēršanas prasības kalpotu visai sabiedrībai, ekonomikas izaugsmei un neradītu klientiem nepamatotus šķēršļus.

Krievijas īstenotais karš Ukrainā, protams, satricināja arī finanšu sektoru, tomēr tas arī parādīja, ka veiktās reformas, tostarp atteikšanās no nepamatoti intensīvas naudas plūsmas no Krievijas, bija pareizs un ilgtspējīgs lēmums. Iestājoties sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, bankas varēja ātri reaģēt, veiksmīgāk pieņemt lēmumus un raiti sadarboties ar valsts iestādēm un saviem klientiem. Jau iepriekš minētais patieso labuma guvēju reģistrs palīdzēja un palīdz apzināt sankcionētās personas, lai nodrošinātu pret tām vērsto sankciju izpildi un novērstu sankciju apiešanas mēģinājumus.

Tiesa, lai gan ļoti daudz jau izdarīts un Latvija ir piemērs citām valstīm, joprojām redzam virkni izaicinājumu. Jā, finanšu sektoram jau ir laba pieredze sankciju jautājumos, tomēr, piemēram, preču tirdzniecības un pārrobežu pārvadājumu jomās apjomīgāka pieredze vēl tikai tiek iegūta. Tāpēc ir svarīgi turpināt dialogu un nodrošināt pieejamu informāciju uzņēmējiem, kas var tikt iesaistīti sankciju apiešanā. Ikvienam ir skaidrs, ka nevar apstāties pie sasniegtā. Mēs dzīvojam laikā, kad ir akūti svarīgi citām acīm paraudzīties uz ESG “S” – sociālajiem – un “G” – pārvaldības – mērķiem, apzinoties, ka, savlaicīgi nemazinot sociālo nevienlīdzību, neizskaužot korupciju, kleptokrātiju, nemazinot ēnu ekonomiku un tādējādi nenovēršot negodprātīgu personu vai pat noziedznieku spēju ietekmēt valstī notiekošos procesus, apdraudam ne vien finanšu sistēmu, bet arī katra indivīda un valsts drošību. To nedrīkst aizmirst ne mirkli! Latvija ir daudz izdarījusi, daudz dara un ir gatava darīt, bet, ievērojot mūsu atrašanās vietu, mums ir svarīgi pastāvīgi apliecināt pašiem sev un arī visiem sadarbības partneriem plašajā pasaulē, kurā pusē esam un par kādām vērtībām iestājamies, lai saglabātu sistēmas ilgtspēju, vispārējo kārtību, mieru un drošību, veidojot investīcijām pievilcīgu vidi ar nevainojamu reputāciju.

Tuvākajos gados Latvijas banku sektors turpinās meklēt efektīvākos veidus, kā nodrošināt iekļaujošus finanšu pakalpojumus godprātīgiem klientiem neatkarīgi no to risku līmeņa. Taču pats galvenais uzdevums Latvijai ilgākā termiņā būs tieši reputācijas atgūšana un tālāka saglabāšana starptautiskā līmenī. Moneyval novērtējums bija konstruktīvs un loģisks un deva lieliskus instrumentus atbilstošas sistēmas ieviešanai. Tāpēc ir svarīgi atgādināt, ko esam paveikuši un ka varam būt labs piemērs. To darīsim arī 27. aprīlī FNA rīkotajā starptautiskajā finanšu ekspertu konferencē From grey to green: Latvia’s success story.

Saistītās ziņas

test wysiwyg
02.05.2024.

Par mums

Kļūt par biedru

Nesen meklētais

Dokumenti

Dokumenti - 0
Pages - 0

Skatīt vairāk