Klimata pārmaiņas jau šobrīd ietekmē gan klimatu, gan dabu. 2020. gadā vidējā temperatūra par 1,2°C pārsniedza 1850. – 1900. gada rādītājus, ierindojot 2020. gadu starp trīs vissiltākajiem gadiem vēsturē. Neskatoties uz to, ka Covid-19 dēļ pasaules temps pierima, siltumnīcefekta gāzu emisijas 2020. gadā turpināja palielināties. Lai apturētu kritisko ekosistēmu eroziju, ir jāpieliek pūles, lai mērķtiecīgāk virzītos uz ilgtspēju. Galvenajiem mūsu nākotnes izaugsmes stūrakmeņiem jābūt atjaunojamajai enerģijai, ilgtspējīgām pārtikas sistēmām, zaļajam transportam un videi draudzīgām ēkām. Kā mums sokas un ko sagaidīt 2021. gadā?
Eiropas Zaļā kursa ietvars un apņemšanās ir ļoti ambiciozi. Lai gan kāds varētu saskatīt ilgtspējā riskus, ņemot vērā gaidāmo regulējumu un pārmaiņu straujumu, tā paver arī iepriekš nepieredzētas izaugsmes un attīstības iespējas. Ir skaidrs, ka banku sektoram transformācijā būs ļoti svarīga loma, jo šo ieguldījumu finansēšanai būs nepieciešams ievērojams kapitāls.
Bankas aktīvi piedalās ilgtspējas pārmaiņās. Šobrīd divi galvenie virzieni ir klientu vērtēšana un dažādu politiku stiprināšana. Lielākā bankas ietekme uz klimatu ir netieša, proti, caur piedāvājumiem, produktiem un pakalpojumiem, finansējuma un investīciju risinājumiem. Tāpēc bankām ir jāpārdomā, ar kādiem klientiem tās strādā un kā viņus atbalsta.
Ir skaidrs, ka neilgtspējīgu uzņēmumu finansēšana tiks mērķtiecīgi samazināta. Esam izstrādājuši ietvaru, lai novērtētu, kā mūsu klienti īsteno savu vides, sociālo un pārvaldes jautājumu (ESG) programmu, kādas ir viņu politikas, pārvaldības struktūra. Šobrīd īpaši lielu uzmanību pievēršam vides jautājumiem – vērtējam gan klientu tiešo, gan netiešo ietekmi. Vienkāršāk sakot, cenšamies saprast, kurās jomās klientiem ir izaicinājumi, un kas tiek darīts, lai mainītos.
No 2022. gada bankām būs jāziņo par savu Zaļo aktīvu attiecību (Green asset ratio), t.i., cik liela daļa mūsu kredītu privātpersonām un uzņēmumiem ir “zaļa” un cik liela daļa – “brūna”. Eiropas Savienības taksonomija ir gan veids, kā noteikt praktiskus mērķus dažādām nozarēm, gan ietvars, kurā definēts, kas ir “zaļš” un kas – nav. Piemēram, runājot par parastu vieglo automašīnu – šobrīd Eiropas Savienībā taksonomijai atbilstoša automašīna ir tāda, kuras CO2 izmešu apjoms uz kilometru nepārsniedz 50 gramus. Savukārt 2025. gadā automašīna atbildīs taksonomijai tikai tad, ja tās izplūdes gāzu emisijas būs nulle.
Vienlaikus esam būtiski stiprinājuši arī savu nozares politiku attiecībā uz fosilo kurināmo, kas ietver ogļu, naftas, gāzes un kūdras ieguvi, attīrīšanu un elektroenerģijas ražošanu. SEB Grupā esam definējuši, ka līdz 2025. gadam pakāpeniski pārtrauksim finansēt kurināmo ogļu ieguvi un līdz 2030. gadam – enerģijas ražošanu no tām.
Šobrīd nepastāv attaisnojumi, lai nedotos ilgtspējas virzienā – visi nepieciešamie rīki, produkti un atbalsts ir pieejami. Ilgtspējai piesaistītās obligācijas, zaļie kredīti, ar ilgtspēju saistītie kredīti, zaļais līzings un citi produkti – katrs uzņēmums var izlemt, kādu ceļu iet un izvēlēties vispiemērotākos instrumentus un ātrumu, lai sasniegtu savus ilgtspējas mērķus.
Vēlos izcelt jaunu tendenci obligāciju tirgū – ilgtspējai piesaistītās obligācijas. Atšķirībā no zaļajām obligācijām, kur uzņēmumiem nauda ir paredzēta konkrētu zaļo projektu īstenošanai, šīs obligācijas ir piesaistītas tam, cik labi attiecīgais uzņēmums spēj sasniegt noteiktus ilgtspējas mērķus.
Pieminēšanas vērts ir apģērbu tirdzniecības uzņēmuma “H&M” piemērs. Šis uzņēmums ir pievienojies minētajai tendencei, emitējot ilgtspējai piesaistītās obligācijas 500 miljonu eiro vērtībā uz 8,5 gadu termiņu. Obligācijas ir piesaistītas trīs mērķiem, kurus nesasniedzot, “H&M” maksās augstāku procentu likmi obligāciju turētājiem. Līdz 2025. gadam “H&M” ir apņēmies sasniegt šādus mērķus – līdz 30% palielināt pārstrādāto materiālu īpatsvaru, par 20% no 2017. gada līmeņa samazināt savas darbības, elektroenerģijas un siltumenerģijas iegādes radītās emisijas, kā arī par 10% samazināt kopējās emisijas no izejvielu iegūšanas, audumu ražošanas, apģērbu ražošanas procesa un transporta.
Vēl viens labs pārmaiņu piemērs ir autobūves uzņēmums “Daimler”. SEB konsultēja “Daimler”, veidojot uzņēmuma zaļās finansēšanas ietvaru, kas ir klasificēts kā “Tumši zaļš” jeb atbilstošs visaugstākajam līmenim saskaņā ar pētījumu institūta “Cicero” neatkarīgo ekspertu atzinumu. Šo ietvaru “Daimler” izmantos, lai aizņemtos līdzekļus, piemēram, izmantojot zaļās obligācijas, zaļos komerciālos vērtspapīrus un zaļos kredītus.
2020.gada septembrī “Daimler” emitēja savas pirmās zaļās obligācijas 1 miljarda eiro apmērā uz 10 gadiem, lai vienmērīgi virzītos uz CO2 neitrālām tehnoloģijām un pakalpojumiem. Neto ieņēmumi no zaļajiem finansēšanas instrumentiem tiks novirzīti, lai izstrādātu un attīstītu nulles emisijas transportlīdzekļus, piemēram, elektromobiļus. Tāpat šie līdzekļi tiks izmantoti, lai uzlabotu vai uzbūvētu jaunas ražotnes bezemisiju transportlīdzekļu ražošanai, kā arī izveidotu bateriju un kurināmo elementu pārstrādes procesu.
2021.gada pirmajā ceturksnī ilgtspējīgo parāda vērtspapīru tirgus pārsniedza mūsu prognozes. Sagaidām, ka šogad ilgtspējīgu obligāciju emisijas varētu pārsniegt 1 triljonu ASV dolāru jeb par 25% vairāk nekā prognozējām mūsu optimistiskajā aplēsē šī gada sākumā.
Finansējuma apjoms palielinās, jo pāreja uzņem straujāku tempu, nekā kāds varēja paredzēt. 2021. gadā būtiski palielināsies valstu ieguldījumi enerģijas infrastruktūrā. Jau saskatāmas pirmās pazīmes, kas pilnībā izaicinās enerģiju patērējošās nozares, piemēram, automobiļu ražošanu. Arī tirgus paplašinās, aptverot jaunus finansēšanas risinājumus un jaunas jomas, piemēram, dzimumu līdztiesību un ūdens kvalitāti un pieejamību.
2021.gada pirmajā ceturksnī sasniegts ar ilgtspēju saistīto parāda vērtspapīru tirgus rekords – emitētas obligācijas 378 miljardu ASV dolāru apmērā jeb 50% no kopējā 2020. gada apjoma. To sekmēja zaļās un sociālās obligācijas, kuras emitētas attiecīgi 150 miljardu ASV dolāru un 94,2 miljardu ASV dolāru apmērā.
Ilgtspējai piesaistīto obligāciju emisijas vairāk nekā desmit reizes pārsniegušas pērn šajā laikposmā emitēto apjomu, jau šobrīd pārspējot kopējo 2020. gada apmēru. Ar ilgtspēju saistīto kredītu apjoms ir dubultojies. Notiekošais liecina, ka 2021. gads būs izrāviena gads ar ilgtspēju saistītajam finansēšanas konceptam – gan attiecībā uz kredītiem, gan obligācijām.
Anderss Larsons (Anders Larsson)
SEB Lielo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Baltijā
Papildu informācijai:
Lita Juberte-Krūmiņa, SEB bankas Korporatīvās komunikācijas vadītāja
25145203, lita.juberte-krumina@seb.lv
Vairāk par SEB grupu Latvijā:
Twitter/SEB_Latvia, Facebook/SEB_Latvia, YouTube/SEBlatvia, www.seb.lv
| SEB grupa ir vadošā finanšu pakalpojumu sniedzēja Ziemeļeiropā. Kā banka ciešām un ilgtermiņa attiecībām, SEB Zviedrijā un Baltijā piedāvā finanšu konsultācijas un plašu finanšu pakalpojumu klāstu. Dānijā, Somijā, Norvēģijā un Vācijā SEB darbības galvenā prioritāte ir korporatīvo un investīciju bankas pakalpojumu sniegšana uzņēmumiem un institucionālajiem klientiem. SEB grupas darbību starptautiskā līmenī apliecina pārstāvniecība 20 pasaules valstīs. Uz 2021. gada 31. martu SEB grupas kopējie aktīvi veido 3,443 miljardus Zviedrijas kronu, kopējie aktīvi pārvaldīšanā – 2,243 miljardi Zviedrijas kronu. SEB grupā strādā 15 000 darbinieku. Vairāk par SEB grupu: www.sebgroup.com |
