Tuvāko trīs gadu laikā 40% Latvijas iedzīvotāju plāno mainīt esošo mājokli. Gandrīz puse no viņiem plāno pirkt vai būvēt privātmāju. 25% no tiem, kuri plāno mainīt mājokli, gatavojas pirkt dzīvokli ēkā, kas uzbūvēta pirms 2000. gada, 12% – jaunajā projektā, ap 8% – sērijveida projektā un tikpat daudz – renovētā ēkā. Savukārt vēl 4% plāno jauni mājokli nevis pirkt, bet īrēt, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā*.
Vairāk nekā puse to, kuri neplāno tuvāko gadu laikā mainīt dzīvesvietu, atzīmē, ka viņi jau tagad dzīvo sev vai saviem vecākiem piederošā mājoklī un viņus viss apmierina. Katrs astotais dzīvo sev piederošā mājoklī un atmaksā kredītu. 5% aptaujāto mājokli īrē.
Savukārt piektā daļa iedzīvotāju savu dzīvesvietu gribētu mainīt, bet dažādu iemeslu dēļ nevar to izdarīt: daļa (9%) nevēlas uzņemties saistības un ņemt kredītu, daļai (8%) nav uzkrājums pirmajai iemaksai, savukārt vēl 4% nevar atrast mājokli, kas viņiem būtu piemērots.
“Redzam, ka saskaņā ar aptaujas datiem, svarīgākie aspekti, kam pievērsīs uzmanību tie, kuri meklēs sev jauno mājokli, ir atrašanās vieta un ēkas energoefektivitāte, ko izvēlējas gandrīz 70% aptaujāto. Tiem ar lielu atstatumu seko zaļa un sakārtota apkārtējā vide, attīstīta infrastruktūra un vieta automašīnai. Pēdējā laikā arvien vairāk iedzīvotāju aizdomājas par sava mājokļa energoefektivitāti, gan meklējot risinājumus, kā paaugstināt to dzīvokļos, gan būvējot privātmājas. Redzam pieprasījumu gan pēc Zaļā mājokļa kredīta, gan pēc patēriņa kredītiem mājokļa energoefektivitātes paaugstināšanai. Turklāt aptaujas rezultāti arī rāda, ka tieši mājokļa energoefektivitāte ir aspekts, par ko lielākā daļa iedzīvotāju būtu gatavi maksāt vairāk, izvēloties sev jaunu dzīvesvietu,”
norāda SEB bankas Privātpersonu konsultācijas centra vadītājs Māris Opincāns.
Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, gandrīz trešdaļa iedzīvotāju par mājokli ar augstāko energoefektivitāti būtu gatavi maksāt par 10% vairāk. 27% aptaujāto būtu gatavi maksāt vairāk par 5%, katrs septītais būtu gatavs maksāt par 20% vairāk un 5% respondentu – vēl vairāk.
Puse no tiem Lietuvas iedzīvotajiem, kuri tuvāko trīs gadu laika gribētu mainīt mājokli, atzīmē, ka viņiem vēl nav konkrētu plānu, bet vien vēlme kaut ko mainīt. 12% no tiem, kuri plāno mainīt mājokli, vēlas pārvākties uz jauno projektu un tikpat daudz gribētu būvēt sev privātmāju. Nedaudz mazāk (10%) plāno privātmāju iegādāties, bet 5% gribētu pirkt dzīvokli mājā, kas uzbūvēta pirms 2000. gada.
Arī Igaunijā lielākā daļa no tiem, kuri plāno mainīt mājokli, grasās pirkt privātmāju (26%), bet vēl 15% plāno māju būvēt. Meklējot dzīvokli, 19% izvēlēsies jauno projektu. Savukārt dzīvokli gan sērijveida projektā, gan renovētā ēkā, gan pirms 2000. gada uzbūvētajā ēkā izvēlēsies vienāds aptaujāto skaits – 8%.
*Iedzīvotāju aptauju šī gada pavasarī pēc SEB bankas pasūtījuma veica uzņēmums Norstat un tajā piedalījās 3000 Baltijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Papildu informācijai:
Jeļena Novaka, SEB bankas privātpersonu komunikācijas vadītāja – 29401327, jelena.novaka@seb.lv
Vairāk par SEB grupu Latvijā:
Twitter/SEB_Latvia, Facebook/SEB.Latvia, YouTube/SEBlatvia, LinkedIn/Seb-banka-latvia
www.seb.lv
SEB grupa ir vadošā finanšu pakalpojumu sniedzēja Ziemeļeiropā. Kā banka ciešām un ilgtermiņa attiecībām, SEB Zviedrijā un Baltijā piedāvā finanšu konsultācijas un plašu finanšu pakalpojumu klāstu. Dānijā, Somijā, Norvēģijā un Vācijā SEB darbības galvenā prioritāte ir korporatīvo un investīciju bankas pakalpojumu sniegšana uzņēmumiem un institucionālajiem klientiem. SEB grupas darbību starptautiskā līmenī apliecina pārstāvniecība 20 pasaules valstīs. Uz 2022. gada 31. martu SEB grupas kopējie aktīvi veido 3766 miljardus Zviedrijas kronu, kopējie aktīvi pārvaldīšanā – 2432 miljardi Zviedrijas kronu. SEB grupā strādā 15 000 darbinieku. Vairāk par SEB grupu: www.sebgroup.com.
