Baltijas valstu ekonomikā smagākais izaicinājumu posms varētu būt aiz muguras, tomēr liela pārliecība par situācijas uzlabošanos mazo un vidējo uzņēmumu vidū nav vērojama, liecina SEB bankas veiktā aptauja*. Tieši pretēji – noskaņojums ir pasliktinājies un pieaudzis pesimistu īpatsvars. Lielākie pesimisti ir Latvijā un Lietuvā, kaut ekonomikas prognozes lielākos izaicinājumus sola Igaunijai.

“2023. gads Baltijas ekonomikām joprojām būs ne mazāk izaicinošs kā 2022. gads. Lielākie riski joprojām būs saistīti ar augsto inflāciju un īpaši enerģijas cenu iespējamām svārstībām, procentu likmju pieaugumu un izaicinājumiem eksporta tirgos. Darba tirgus saglabāsies relatīvi stabils, turpinoties darba samaksas pieaugumam. Inflācijai turpinot mazināties, pirktspējas atjaunošanos var paredzēt gada otrajā pusē,” skaidro SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Vidēji ceturtā daļa (25%) Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) ir pesimistiski noskaņoti un šī gada laikā paredz apgrozījuma kritumu, kamēr viens katrs desmitais sagaida apgrozījuma pieaugumu par vairāk nekā 15%. Tikmēr pārliecinoši lielākā daļa Baltijas MVU saglabā mērenu optimismu un prognozē stabilu apgrozījumu vai nelielu tā pieaugumu.

Lielākie izaicinājumi – inflācija, elektroenerģijas cenas un nodokļu slogs

Visās trīs valstīs galvenie izaicinājumi saistīti ar izmaksu pieaugumu. Igaunijas un Lietuvas MVU kā aktuālāko izceļ augsto inflāciju, elektroenerģijas cenas, algu izmaksu pieaugumu un nodokļu slogu, savukārt Latvijas uzņēmēju vidū kā būtiskākie izaicinājumi tiek minēti augstās elektroenerģijas cenas, joprojām augstā inflācija, nodokļu slogs, kā arī izejmateriālu cenu pieaugums.

Vienlaikus, neskatoties uz ar izmaksu pieaugumu saistītajiem izaicinājumiem, lielākā daļa MVU neplāno tās paaugstināt preču un pakalpojumu cenas. Kopumā 61% Baltijas MVU saglabās nemainīgas cenas gala patērētājam, kamēr aptuveni ceturtā daļa jeb 24% uzņēmumu tās plāno pat samazināt. Vienlaikus 14% Baltijas MVU atzīst, ka izmaksu pieaugumu segs uz patērētāju rēķina, šogad palielinot savu preču un pakalpojumu gala cenas.

Fokusā – izmaksu optimizācija, darbības stabilizācija un koncentrēšanās uz vietējo tirgu

Lielākajai daļai (59%) Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu prioritāte šajā gadā būs darbības stabilizācija, kam seko izmaksu optimizācija, ko kā būtiskāko norādījuši 57% MVU.

Pozitīvi vērtējams, ka izmaksu samazināšana nenotiks uz darbaspēka rēķina. Lielākā daļa MVU Baltijā (vidēji 74%) plāno saglabāt darbinieku skaitu nemainīgu, kamēr 18% respondentu norāda, ka šajā gadā ieplānojuši pat pieņemt vēl papildu darbiniekus – visaktīvāk to plāno Lietuvas uzņēmumi, bet nedaudz mazāk – Latvijas un Igaunijas mazie un vidējie uzņēmumi.

Vienlaikus uzņēmēji turpina domāt arī par uzņēmumu sniegto preču un pakalpojumu klāsta pilnveidošanu, proti aptuveni trešā daļa jeb 34% Baltijas MVU kā prioritāti šim gadam norādījuši jaunu produktu un pakalpojumu attīstību.

Vietējais tirgus joprojām ir galvenais Baltijas MVU mērķis, bet Lietuvas uzņēmēji visaktīvāk plāno ienākt jaunos tirgos – to skaits gada laikā ir pieaudzis par 10 procentpunktiem.

“Lietuvas un Latvijas MVU ir pieticīgāks skatījums uz vietējo tirgu, un tie plāno savu attīstību galvenokārt esošajos tirgos. Igaunijas MVU lielāku uzsvaru liks uz vietējā tirgus izpēti. Piesardzīgā pieeja eksporta tirgiem ir neizmantots izaugsmes potenciāls, kas tomēr norāda uz valsts atbalsta nepieciešamību, lai veicinātu šādu virzību,” uzsver Dainis Gašpuitis.

Ilgtspējas principu iedzīvināšanā – vēl tāls ceļš ejams

Uzņēmumiem ir svarīga loma, koncentrējoties ne tikai uz ekonomiskiem panākumiem, bet arī vides, sociālo aspektu un vadības kultūras taupīšanu. Šo principu jeb ESG jautājumu aktualitāte Baltijas MVU dienaskārtībā pēdējo gadu laikā nav būtiski palielinājusies.

Kopumā, domājot par ilgtspējīgām aktivitātēm, visbiežāk Baltijas MVU ir centušies samazināt drukāto dokumentu daudzumu, īstenojuši atbildīgas biznesa aktivitātes, devuši priekšroku partneriem, kas īsteno atbildīgu komercpraksi, kā arī centušies atbildīgi izturēties pret vidi, lai gan šis faktors ir izteiktāks Lietuvā, bet mazāk izplatīts Latvijas un Igaunijas MVU vidū.

Atbildīga uzņēmējdarbība ir svarīga ne tikai uzņēmuma mērķu sasniegšanai, bet arī tā reputācijai un visas sabiedrības ilgtspējīgas labklājības sasniegšanai. Aptaujas dati liecina, ka ESG jautājumu aktualitātes vērtējums Lietuvas MVU vidū ir augstāks nekā Latvijā un Igaunijā. Tas norāda, ka kopumā šo principu ieviešanai dzīvē gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs vēl ir tāls ceļš ejams.

*SEB bankas klientu – uzņēmumu aptauja tika veikta martā, lai noskaidrotu Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu prognozes 2023. gadam par piecām jomām: apgrozījumu, nodarbinātību, eksportu, inovācijām un investīcijām. Aptaujā piedalījās 1787 Latvijas, Igaunijas un Lietuvas uzņēmumi no dažādām nozarēm.

Papildu informācijai:
Elīna Neimane, Korporatīvās komunikācijas pārvalde, uzņēmumu komunikācijas vadītāja – 26861570, elina.neimane@seb.lv
Vairāk par SEB grupu Latvijā:
Twitter/SEB_Latvia, Facebook/SEB.Latvia, YouTube/SEBlatvia, LinkedIn/Seb-banka-latvia
www.seb.lv

SEB grupa ir vadošā finanšu pakalpojumu sniedzēja Ziemeļeiropā. Kā banka ciešām un ilgtermiņa attiecībām, SEB Zviedrijā un Baltijā piedāvā finanšu konsultācijas un plašu finanšu pakalpojumu klāstu. Dānijā, Somijā, Norvēģijā un Vācijā SEB darbības galvenā prioritāte ir korporatīvo un investīciju bankas pakalpojumu sniegšana uzņēmumiem un institucionālajiem klientiem. SEB grupas darbību starptautiskā līmenī apliecina pārstāvniecība 20 pasaules valstīs. Uz 2023. gada 31. martu SEB Grupas kopējie aktīvi veido 3 802 miljardus Zviedrijas kronu, kopējie aktīvi pārvaldīšanā – 2 221 miljardi Zviedrijas kronu. SEB grupā strādā 16 000 darbinieku. Vairāk par SEB grupu: www.sebgroup.com.