Apmēram puse Latvijas iedzīvotāju (46%) ir pakļauta riskam kļūt par finanšu krāpnieku upuri, jo nespētu atpazīt krāpniecisku zvanu, īsziņu vai vēstuli. Savukārt vairāk nekā trešdaļa visdrīzāk nespētu atpazīt, vai internetbankas lapa, kas atvērās, nospiežot uz saites, ir īsta vai viltota, secināts SEB bankas veiktā aptauja*.
Saskaņā ar aptaujas datiem, 22% iedzīvotāju pārliecināti, ka viņi spētu atpazīt krāpniecisku īsziņu vai vēstuli, bet varētu uzķerties uz krāpniecisku zvanu. Savukārt 16% norāda, ka noteikti zina, kā atpazīt krāpniecisku zvanu, bet varētu uzspiest uz saites, kas atsūtīta īsziņā vai vēstulē. Vislielākā varbūtība kļūt par krāpnieku upuri ir 8% respondentu, kuri saka, ka viņi nezina, kā atpazīt krāpniecisku zvanu, īsziņu vai vēstuli.
“Priecē, ka vairāk nekā puse iedzīvotāju (54%) pārliecināti, ka viņi noteikti spētu atpazīt krāpniecisku zvanu, īsziņu vai vēstuli un nekad nekļūtu par kiberkrāpnieku upuri. Tomēr liela daļa iedzīvotāju nejūtas tik droši. Tāpēc visiem tirgus dalībniekiem jāturpina izglītojošs darbs. Krāpnieki joprojām ļoti iecienījuši upurus uzrunāt pa telefonu, kā arī īsziņās un e-pastā, nosūtot ļoti ticamus aicinājumus pieslēgties internetbankai. Bet mūsu aptaujas dati liecina, ka 20% respondentu drīzāk nevarētu atpazīt, vai lapa, kas atvērās, nospiežot uz saites, ir īsta. Savukārt 5% noteikti nevarētu atpazīt viltus internetbanku. Nav laba zīme, ka 14% aptaujāto atzīmējuši, ka viņi īsti nezina, vai spētu atpazīt lapu, ko izveidojusi krāpnieki. Lai nekļūtu par krāpnieku upuri, ir ļoti svarīgi zināt par galvenajām pazīmēm, kā atpazīt – vai internetbankai līdzīga lapa ir īsta vai, tomēr, uzticēties tai nedrīkst,”
norāda SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis.
Esam apkopojuši 6 pazīmes, kam jāpievērš uzmanība pirms ievadīt internetbankā savus pieejas datus.
Labāk atvērt pašam
Mājaslapas adresi ieteicams ievadīt adreses joslā pašam. Nebūtu droši pieslēgties internetbankai, ja saiti uz to piedāvā meklēšanas programma, piemēram, Google, Neti vai Yahoo.
Bieži vien cilvēkiem ir ieradums – ātri ierakstīt Google, piemēram, “seb ibanka” un tad atvērt pirmo saiti, ko piedāvā meklētājs. Apzinoties šādu darbības modeli, krāpnieki izmanto dažādus paņēmienus, lai apmānītu banku klientus. Viens no paņēmieniem ir apmaksāta Google reklāma.
Proti, samaksājot par reklāmu Google, krāpnieki panāk, ka, ievadot meklētāja noteiktos internetbankas atslēgvārdus, tieši viņu piedāvātā viltus saite meklētājā tiek uzrādīta kā pirmā.
Mānīgā adrese
Rūpīgi pārbaudiet, kas tieši ir ierakstīts lapas adreses joslā. Bieži vien viltotām internetbankas lapām adreses nebūt nav līdzīgas īstajai internetbankai. Bet mēdz būt gadījumi, kad atšķiras tikai viens vai divi simboli.
Ja neesiet pārliecināti, ka adrese ir īsta, labāk pieslēgties internetbankai, izvēloties pieslēgšanās pogu oficiālajā bankas mājaslapā – www.seb.lv
Drukas kļūdas
Kritiski izvērtējiet lapas vizuālo izskatu. Lai gan krāpnieki spēj izveidot lapas, kas ir tuvu oriģinālam, lapas nav identiskas – klonētajā lapā ir kļūdas, ko, ieskatoties rūpīgāk, var pamanīt.
Aicinām pievērst uzmanību tekstam, krāsai, dizainam, ka arī kontaktinformācijas esamībai. Ieteicam arī pārbaudīt lapa redzamo datumu un laiku, salīdzinot to ar reāllaiku.
Pieejamie autentifikācijas rīki
Ir vērts pārbaudīt, vai autorizācijas lapa piedāvā iespēju pieslēgties ar dažādām autorizācijas metodēm. Īstajai internetbankai var pieslēgties ar dažādiem rīkiem (Smart-ID, kodu kalkulatoru, eID karti, SEB mobilo lietotni). Savukārt viltotājās lapās krāpnieki lielākoties atstāj tikai vienu, krāpniekiem vajadzīgo pieslēgšanās opciju.
Tapāt svarīgi atcerēties, ka, lai pieslēgtos internetbankai, nav nepieciešams PIN2 – tikai PIN1.
Pamēģiniet pārslēgt valodu
Ir vērts pamēģināt, vai internetbankas lapā ir iespējams izvēlēties valodu. Ja valodu nevar mainīt vai valoda nemainās, visdrīzāk, lapa nav īsta.
Nestrādājošas hipersaites
Internetbankas pieslēgšanās lapā nav daudz aktīvo saišu, tomēr, lai pārliecinātos, ka lapa ir īsta, ieteicams pārbaudīt, vai saites darbojas un vai atvērās atbilstošās lapas.
Ja saites nedarbojas, visdrīzāk, internetbankas lapa ir viltota.
*Iedzīvotāju aptauju Latvijā pēc SEB bankas pasūtījuma 2023. gada martā veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1004 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Papildu informācijai:
Jeļena Novaka, SEB bankas privātpersonu komunikācijas vadītāja – tālr. 29401327, jelena.novaka@seb.lv
Vairāk par SEB grupu Latvijā:
Twitter/SEB_Latvia, Facebook/SEB.Latvia, YouTube/SEBlatvia, LinkedIn/Seb-banka-latvia
www.seb.lv
SEB grupa ir vadošā finanšu pakalpojumu sniedzēja Ziemeļeiropā. Kā banka ciešām un ilgtermiņa attiecībām, SEB Zviedrijā un Baltijā piedāvā finanšu konsultācijas un plašu finanšu pakalpojumu klāstu. Dānijā, Somijā, Norvēģijā un Vācijā SEB darbības galvenā prioritāte ir korporatīvo un investīciju bankas pakalpojumu sniegšana uzņēmumiem un institucionālajiem klientiem. SEB grupas darbību starptautiskā līmenī apliecina pārstāvniecība 20 pasaules valstīs. Uz 2022. gada 31. decembri SEB grupas kopējie aktīvi veido 3 533 miljardus Zviedrijas kronu, kopējie aktīvi pārvaldīšanā – 2 123 miljardi Zviedrijas kronu. SEB grupā strādā 16 000 darbinieku. Vairāk par SEB grupu: www.sebgroup.com.
