Gandrīz visi Baltijas iedzīvotāji šķiro plastmasu un gandrīz puse iedzīvotāju nodod tālākai pārstrādei lietoto sadzīves tehniku. Iepērkoties veikalos, vairāk nekā puse iedzīvotāju katrā valstī izmanto auduma somu plastmasas maisu vietā, bet, lai samazinātu elektroenerģijas patēriņu, 8 no 10 Baltijas iedzīvotājiem mājās izmanto energoefektīvas spuldzes.

Lietuvā beziepakojuma veikalos iepērkas katrs ceturtais, Latvijā – vien 4%

Aptaujas dati liecina, ka apmēram puse iedzīvotāju katrā valstī cenšas samazināt plastmasas izmantošanu ikdienā, piemēram, kad iespējams cenšas neizmantot plastmasas iepakojumu vai plastmasas traukus un pudeles. Turklāt pārliecinošs vairums iedzīvotāju katrā valstī, proti 94% – Igaunijā, 87% – Lietuvā un 70% – Latvijā – vienmēr cenšas izmest plastmasas pudeles un iepakojumus speciālajos konteineros.

Savukārt, apmeklējot veikalus, 53% iedzīvotāju Latvijā, 56% – Lietuvā un 67% – Igaunijā izmanto auduma soma vienreizlietojamo maisu vietā.

“Vienas auduma soma izmantošana vairāku desmitu lielo plastmasas maisu vietā ļauj būtiski samazināt personīgo CO2 izmešu apjomu. Aprēķini** liecina, ka, izmantojot auduma somu, regulāri neiegādājoties plastmasas maisus, ir iespējams samazināt CO2 izmešu daudzumu 6 kg līmenī par katru neizmantotu maisu. Salīdzinoši vienkāršs risinājums, kā dzīvot videi draudzīgāk un radīt nozīmīgu ietekmi. Savukārt vēl lielāku labumu sniegtu atteikšanās iespēju robežās no iepakojuma vispār. Tomēr aptaujas rezultāti liecina, ka Latvijā vien 4% respondentu iepērkas beziepakojuma veikalos. Toties pie kaimiņiem šis ieradums ir daudz izplatītāks – attiecīgi Igaunijā beziepakojuma veikalos pirkumus veic 18% iedzīvotāju, bet Lietuvā – gandrīz katrs ceturtais. Visticamāk Latvijas gadījumā tas ir tikai laika jautājums gan patērētāju paradumu maiņā un arī attiecīgo tirgotāju pieejamībā,”

norāda SEB bankas Ilgtspējas attīstības vadītājs Viktors Toropovs.

Gudrās mājas tehnoloģijas visvairāk izmanto Lietuvā

Ar mērķi samazināt elektroenerģijas patēriņu, 8 no 10 Baltijas iedzīvotājiem mājās izmanto energoefektīvas spuldzes un vienmēr izslēdz gaismu, ko neizmanto, piemēram, atrodoties citā istabā.

“Tāpat aptaujas rezultāti parāda, ka ievērojama daļa iedzīvotāju pievērš uzmanību tam, cik energoefektīvas ierīces tiek izmantotas mājās. Tehniku ar augstāko energoefektivitātes klasi mājās izmanto 58% respondentu Igaunijā, 47% – Latvijā un 39% – Lietuvā. Toties Lietuvā ir visvairāk to iedzīvotāju, kuri ikdienā izmanto tā saucamās gudrās mājas (smart-home) ierīces labākai energoefektivitātei – gandrīz trešdaļa. Gudrās mājas tehnoloģijas izmanto 19% iedzīvotāju Igaunijā un vien 7% iedzīvotāju Latvijā. Šo, visticamāk, var skaidrot gan ar patērētāju izpratni par konkrēto risinājumu ieguvumiem un, iespējams, arī ar gatavību veikt ieguldījumus, kuri noteikti atmaksājas ilgākā laika periodā,”

turpina Viktors Toropovs.

Arī lietotās tehnikas utilizācijai Baltijas iedzīvotāji pievērš pastiprinātu uzmanību: visvairāk to, kuri nodod tehniku tālākai pārstrādei, ir Igaunijas iedzīvotāju vidū – 65%. Savukārt Latvijā un Lietuvā tehniku pārstrādei nodot nedaudz vairāk par 40% iedzīvotāju.

Trešdaļa iedzīvotāju, kad vien iespējams, pārvietojas uz velosipēda vai ar kājām

Apmēram trešdaļa iedzīvotāju katrā valstī atzīst, ka viņi nedara neko, lai samazinātu ietekmi uz vidi, pārvietojoties. Toties arvien ievērojamāka daļa iedzīvotāju – 43% – Lietuvā, 31% – Latvijā un 30% – Igaunijā – atzīmē, ka viņi cenšas vairāk izmantot velosipēdus, elektroskrejriteņus vai iet ar kājām, nevis brauc ar automašīnu. Tapāt vidēji trešdaļa izmanto sabiedrisko transportu. Un vien ap 3% katrā valstī pārvietojās ar elektroauto.

“Visbiežāk transporta jomā ir diezgan grūti samazināt savu oglekļa pēdas nospiedumu – īpaši, ja ģimenē ir bērni vai dzīvesvieta ir tālāk no mācību iestādes vai darba vietas. Nenoliedzami tas prasa izlēmību un pielāgošanos, visdrīzāk tieši šī iemesla dēļ apmēram trešdaļa respondentu atzinuši, ka nedara neko, lai samazinātu savu ietekmi uz vidi. Tomēr priecē arī fakts, ka arvien vairāk iedzīvotāju izmanto alternatīvas pārvietošanās iespējas un ir novērojama situācijas uzlabošanās,”

norāda Viktors Toropovs.

Lai iedvesmotu ikvienu dzīvot videi draudzīgāk, SEB banka visās trīs Baltijas valstīs ieviesusi īpašu mobilo lietotni ManaEkopēda | SEB, kurā jebkurš var aprēķināt sava dzīvesveida ietekmi uz vidi – savu oglekļa pēdu, kā arī atrast vērtīgus padomus un uzdevumus.

Lietotne ManaEkopēda | SEB ir pieejama visiem – gan SEB bankas klientiem, gan tiem, kuri nav SEB bankas klienti. Tā ir bezmaksas un to var brīvi lejupielādēt Google Play Store un App Store.

Lietotnē katrs var aprēķināt savu oglekļa pēdu, balstoties uz dzīvesveida un patēriņa ieradumiem piecās kategorijās: pārtika, mājoklis, iepirkšanās, transports un ceļošana. Turklāt lietotnē rodami arī praktiski padomi savas ietekmes uz vidi samazināšanai, kā arī pieejami izaicinājumi, kuros var piedalīties kopā ar draugiem vai ģimenes locekļiem, lai kopā virzītos uz videi draudzīgāku dzīvesveidu.