Image

Teju trešdaļa (29%) skolēnu vecāku reti vai gandrīz nekad nepārrunā ar saviem bērniem finanšu, naudas izmantošanas un budžeta plānošanas jautājumus, liecina SEB bankas veiktā aptauja*. Turklāt teju puse jeb 47% skolēnu vecumā no 7 līdz 17 gadiem vecāku neseko līdzi tam, kā bērns izmanto savu naudu un kādus pirkumus veic.

Tikai 9% vecāku sarunas ar bērnu par finanšu jautājumiem ir ikdienas tēma un viņi kopā apspriež naudas tērēšanu un budžeta plānošanu. Visaktīvākie bērnu finanšu pratības veicināšanā ir vecāki vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem.

“Vecāku iesaiste bērna izglītošanas jautājumos, kas saistīti ar finansēm, ir viens no būtiskākajiem faktoriem bērnu finanšu pratības veicināšanā jau no mazotnes. Izglītības sistēma var sniegt nelielu ieskatu un pamatzināšanas, tomēr tieši praktiskā pieredze ģimenē visvairāk veicina nākotnes sabiedrības ar augstu finanšu pratības līmeni veidošanos. Mēs redzam, ka aktīvāk ar bērniem runā vecāki, kas paši jau ir uzkrājuši lielāku pieredzi dažādos finanšu jautājumos, savukārt gados jauniem vecākiem, iespējams, pašiem trūkst padziļinātu zināšanu, līdz ar to arī prasmes korekti izrunāt finanšu jautājumus ar savām atvasēm. Tāpēc aicinām ikvienu izglītoties pašiem un jau laikus mudināt bērnus pārvaldīt savas finanses pārdomāti un efektīvi,”

uzsverSEB bankas Privātpersonu segmenta vadītāja Elīna Kalniņa.

44% respondentu noradījuši, ka viņu bērnam nav bankas konta un maksājumu kartes. Iemesli tam ir dažādi. Visbiežāk (41%) vecāki domā, ka viņu bērns ir pārāk mazs, lai lietotu karti, savukārt nedaudz vairāk nekā trešā daļa aptaujāto (37%) norāda, ka ģimenē biežāk tiek izmantota skaidra nauda un bērnam privātiem tēriņiem ērtāk ir dot tieši skaidras naudas finanšu līdzekļus. 11% vecāku nav atvēruši bērnam bankas kontu un maksājumu karti, jo uzskata, ka dot maksājumu karti bērnam nav droši, savukārt 9% aptaujāto nav iedomājušies, ka bērnam iespējams atvērt bankas kontu un noformēt maksājumu karti.

“Satraucošs ir fakts, ka 17% vecāku atzīst, ka viņu bērnam trūkst finanšu pratības un tieši tādēļ viņam netiek atvērts bankas konts un noformēta maksājumu karte. Tas vēlreiz apliecina to, ka ir nepieciešama papildu izglītība – gan teorētiska, gan praktiska pieredze ģimenē –, veicinot ne tikai bērnu, bet, iespējams, arī pašu vecāku zināšanas par finanšu jautājumiem. Konta atvēršana bērnam ļauj izsekot bērna tēriņiem un kopā arī apspriest, cik lietderīgi tie ir bijuši, vienlaikus apgūstot arī citus naudas plūsmas un budžeta plānošanas jautājumus,”

skaidro SEB bankas pārstāve.

Vienlaikus viņa norāda, ka pozitīvi vērtējams fakts, ka 55% aptaujāto vecāku atzīst, ka viņu skolas vecuma bērnam ir savs bankas konts un maksājumu karte, kā arī vairāk nekā puse vecāku (52%) reguāri izrunā ar saviem bērniem to, kā bērni izmanto savu kabatas naudu.

*Iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma šā gada augustā veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1016 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem, kuriem ir bērni.

 

Papildu informācijai:
Jeļena Novaka, SEB bankas privātpersonu komunikācijas vadītāja – 29401327, jelena.novaka@seb.lv
Vairāk par SEB grupu Latvijā:
Twitter/SEB_Latvia, Facebook/SEB.Latvia, YouTube/SEBlatvia, LinkedIn/Seb-banka-latvia
www.seb.lv

SEB grupa ir vadošā finanšu pakalpojumu sniedzēja Ziemeļeiropā. Kā banka ciešām un ilgtermiņa attiecībām, SEB Zviedrijā un Baltijā piedāvā finanšu konsultācijas un plašu finanšu pakalpojumu klāstu. Dānijā, Somijā, Norvēģijā un Vācijā SEB darbības galvenā prioritāte ir korporatīvo un investīciju bankas pakalpojumu sniegšana uzņēmumiem un institucionālajiem klientiem. SEB grupas darbību starptautiskā līmenī apliecina pārstāvniecība 20 pasaules valstīs. Uz 2022. gada 30. jūniju SEB grupas kopējie aktīvi veido 4 113 miljardus Zviedrijas kronu, kopējie aktīvi pārvaldīšanā – 2 100 miljardi Zviedrijas kronu. SEB grupā strādā 16 000 darbinieku. Vairāk par SEB grupu: www.sebgroup.com.

 

Saistītās ziņas

Par mums

Kļūt par biedru

Nesen meklētais

Dokumenti

Dokumenti - 0
Pages - 0

Skatīt vairāk