Image

Pēdējo sešu mēnešu laikā ir pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuru uzkrājums ir samazinājies, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā*. Ja martā 25% iedzīvotāju norādīja, ka viņi bijuši spiesti sākt tērēt uzkrājumu, tad septembrī to atzinuši jau teju trešā daļa jeb 32% Latvijas iedzīvotāju. Vienlaikus vairāk nekā desmitā daļa iedzīvotāju ir palielinājuši savus uzkrājumus, turklāt mazāks palika to iedzīvotāju skaits, kam uzkrājuma nav vispār. Lai sniegtu padomus, kā pasargāt savu naudu no inflācijas, SEB banka rīko ekspertu diskusiju, ko 21. oktobrī būs iespējams vērot tiešsaistē.

Visvairāk to, kuri pēdējā pusgada laikā bijuši spiesti sākt tērēt savus uzkrājumus, ir vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem (36%), savukārt palielināt uzkrājumu labāk izdevies iedzīvotājiem vecumā no 30 līdz 49 gadiem (34%). Kopumā pēdējo sešu mēnešu laikā savu uzkrājumu ir palielinājuši 13% respondentu, kas ir neliels samazinājums pret pavasari, kad uzkrājumu palielināt bija izdevies 14% Latvijas iedzīvotāju.

Pozitīvi vērtējams fakts, ka ir samazinājies bez uzkrājuma esošu iedzīvotāju skaits. Septembrī 24% respondentu atzina, ka viņiem uzkrājuma nav vispār, savukārt martā bez “drošības spilvena” bija 26% Latvijas iedzīvotāju. Lielākais īpatsvars iedzīvotāju, kam nav uzkrājuma ir vecuma kategorijā virs 60 gadiem, mazākais – vecuma grupa no 40 līdz 49 gadiem.

“Pašreizēja situācija ļoti labi demonstrē, cik svarīgi veidot uzkrājumus. Augot inflācijai, aug arī izmaksas, tādēļ iedzīvotājiem var nākties sākt izmantot savu “drošības spilvenu” – gan apmaksājot rēķinus, gan sedzot saistības, kur ikmēneša maksājumi pieauga Euribor likmes dēļ. Tomēr pat tad, ja ziemā nāksies izmantot visu, kas uzkrāts, svarīgi atsākt atlikt naudu tiklīdz tas būs iespējams. Šodienas apstākļos ikvienam no mums ir jādomā gan par paradumu maiņu ar domu tērēt mazāk un uzkrāt, gan par personīgo finanšu disciplīnu – ja reiz sākāt mainīt paradumus un regulāri veidot uzkrājumus, turpināt to darīt ilgtermiņā,”

norāda SEB bankas Privātpersonu segmenta vadītāja Elīna Kalniņa.

Ja uzkrājums šobrīd ir teju trīs ceturtdaļām Latvijas iedzīvotāju, tad soli tālāk – ļaut uzkrājumam pelnīt – spērusi salīdzinoši neliela daļa. Aptaujas dati liecina, ka vien 38% iedzīvotāju iegulda naudu kādā no finanšu instrumentiem. Turklāt septembrī, salīdzinājumā ar martu, par 6 procentpunktiem (līdz 11%) pieaugusi to iedzīvotāju daļa, kuri turpmāko sešu mēnešu laikā plāno samazināt investīciju apjomu.

“Populārākie ieguldīšanas veidi Latvijā ir pensiju 3. līmenis un dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu. Akcijās iegulda vien 20% aptaujāto. Globālie notikumi ietekmēja visus šos produktus – daudziem pašreizējais kritums ir kā signāls, ka sev piederošas daļas jāpārdod. Tomēr šī nebūtu pareiza pieeja – kritumu būtu jāizmanto, lai lētāk palielinātu savu ieguldījumu. Ieguldīšana ir ilgtermiņa process, tāpēc arī rezultāts jāvērtē ilgtermiņā. Kad tirgi atkopsies, šobrīd ieguldītais var nest vislielāko ienesīgumu,”

turpina Elīna Kalniņa.

Lai dalītos ar prognozēm, kas mūs sagaida ziemā, un sniegtu padomus, kā pasargāt savu naudu no inflācijas, SEB banka rīko tiešsaistes ekspertu diskusiju “Ko darīt ar savu naudu, lai saglabātu tās vērtību?”. Diskusija norisināsies piektdien, 21. oktobrī.

Diskusijā piedalīsies:

  • Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists
  • Ivars Austers, LU profesors sociālajā psiholoģijā
  • Elīna Kalniņa, SEB bankas Privātpersonu segmenta vadītāja
  • EdgarFresh, digitālā satura veidotājs

Sarunu vadīs Artis Ozoliņš.

Diskusijā eksperti meklēs atbildes uz tādiem jautājumiem kā:

  • Kas mūs sagaida rudenī un ziemā?
  • Vai uzkrājumu veidošana un investēšana ir piemērota ikvienam?
  • Kā inflācijas dēļ nezaudēt esošā uzkrājuma vērtību?
  • Kādi ir cilvēku paradumi attiecībā uz uzkrājumu veidošanu un investēšanu krīzes un grūti prognozējamu nākotnes notikumu apstākļos?
  • Pirmie soļi investīciju pasaulē: ko darīt un ko noteikti nedarīt?

Tiešsaistes diskusija piektdien, 21. oktobrī, plkst. 10.00 būs skatāma SEB bankas profilā sociālajā tīklā Facebook: https://fb.me/e/3GSF9e7dM.

 

*Iedzīvotāju aptauju Latvijā pēc SEB bankas pasūtījuma šī gada septembrī veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1010 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

 

 

Papildu informācijai:
Jeļena Novaka, SEB bankas privātpersonu komunikācijas vadītāja – 29401327, jelena.novaka@seb.lv
Vairāk par SEB grupu Latvijā: www.seb.lv
Twitter/SEB Latvija, Facebook/SEB Latvija, YouTube/SEB Latvija, LinkedIn/SEB Latvija

SEB grupa ir vadošā finanšu pakalpojumu sniedzēja Ziemeļeiropā. Kā banka ciešām un ilgtermiņa attiecībām, SEB Zviedrijā un Baltijā piedāvā finanšu konsultācijas un plašu finanšu pakalpojumu klāstu. Dānijā, Somijā, Norvēģijā un Vācijā SEB darbības galvenā prioritāte ir korporatīvo un investīciju bankas pakalpojumu sniegšana uzņēmumiem un institucionālajiem klientiem. SEB grupas darbību starptautiskā līmenī apliecina pārstāvniecība 20 pasaules valstīs. Uz 2022. gada 30. jūniju SEB grupas kopējie aktīvi veido 4 113 miljardus Zviedrijas kronu, kopējie aktīvi pārvaldīšanā – 2 100 miljardi Zviedrijas kronu. SEB grupā strādā 16 000 darbinieku. Vairāk par SEB grupu: www.sebgroup.com.

 

 

Saistītās ziņas

test wysiwyg
02.05.2024.

Par mums

Kļūt par biedru

Nesen meklētais

Dokumenti

Dokumenti - 0
Pages - 0

Skatīt vairāk