Vairāk nekā trīs ceturtās daļas jeb 79% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 29 gadiem inflācijas ietekmē ir nācies mainīt savus ikdienas paradumus un plānus, liecina SEB bankas veiktā aptauja*. Lielākā daļa jauniešu apzinās, ka vairs nevar atļauties dzīvot tā, kā laikā pirms cenu pieauguma, un meklē risinājumus, kā optimāli organizēt savus tēriņus, kā arī – kā vairot ienākumus.
Vairāk inflācijas ietekmi jūt jaunieši Latgales reģionā – tur cenu kāpums ir ietekmējis 94% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Nedaudz mazāk par inflācijas un cenu kāpuma ietekmi ir nobažījušies jaunieši Zemgalē – 83%. Savukārt pārējos Latvijas reģionos inflācijas dēļ ikdienas paradumus ir nācies mainīt teju divām trešdaļām jauniešu: 75% – Rīgā, 75% – Pierīgā, kā arī 74% – Vidzemē.
Cīnoties ar inflācijas radītajām sekām, jauniešiem nākas samazināt savus tēriņus, ko apliecina teju divas trešdaļas jeb 63% aptaujāto. 27% jauno cilvēku ir bijuši spiesti mazāk naudas tērēt apģērbu, apavu un aksesuāru iegādei, bet nedaudz mazāk – 26% – nākas attiekties no izklaides – kino, klubu un restorānu apmeklējuma – vai būtiski samazināt šo izdevumu pozīciju. Vienlaikus arī 10% respondentu norāda, ka šajā vasarā neceļos ārpus Latvijas, lai ietaupītu naudas līdzekļus.
Papildu ienākumu avotu meklēt nācies trešdaļai jeb 34% jauno cilvēku. No tiem 18% norāda, ka cenu pieauguma ietekmē meklē papildu darbu, savukārt 11% atzīst, ka meklē citu darba vietu ar lielāku algu. Vienlaikus 5% aptaujāto jauniešu norāda, ka viņiem ir nācies pamest studijas, lai varētu sākt strādāt un pelnīt vairāk.
“Finanšu pratība ir ļoti būtiska, lai spētu efektīvi sabalansēt gan ienākumus, gan arī izdevumus, kas inflācijas ietekmē ir palielinājušies. SEB aptaujas dati liecina, ka lielākā daļa jeb 37% aptaujāto atzīst, ka budžetu plāno tikai daļēji, proti – pievērš uzmanību tikai lielākiem izdevumiem, īsti neplānojot ikdienas tēriņus. Tomēr rūpīga ikmēneša budžeta plānošana un uzkrājuma veidošana var palīdzēt gan tikt galā ar neparedzētiem izdevumiem, gan iemācīties rūpēties par saviem ikdienas finanšu jautājumiem, tostarp izdevumu prioritizēšanu, racionālu tērēšanu un spēju sasniegt konkrētus finanšu mērķus. Priecē, ka trešdaļa jauniešu (35%) norāda, ka tomēr plāno savas finanses ikdienā,” dalās SEB bankas Finanšu plānošanas eksperte Elīna Kalniņa.
Piektā daļa jeb 21% jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem norāda, ka mēģina, bet viņiem ne vienmēr sanāk plānot savus ikmēneša tēriņus. Vienlaikus 5% jauniešu atzīst, ka neplāno ikmēneša budžetu, tomēr spēj tikt galā ar visiem izdevumiem, bet 2% aptaujāto, diemžēl, ikmēneša budžeta neplānošanas dēļ nākas saskarties ar naudas trūkumu mēneša beigās.
* Iedzīvotāju aptauju Latvijā pēc SEB bankas pasūtījuma 2023. gada maijā veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 510 respondenti vecumā no 18 līdz 29 gadiem.
Papildu informācijai:
Jeļena Novaka, SEB bankas privātpersonu komunikācijas vadītāja – tālr. 29401327, jelena.novaka@seb.lv
Vairāk par SEB grupu Latvijā:
Twitter/SEB_Latvia, Facebook/SEB.Latvia, YouTube/SEBlatvia, LinkedIn/Seb-banka-latvia
www.seb.lv
SEB grupa ir vadošā finanšu pakalpojumu sniedzēja Ziemeļeiropā. Kā banka ciešām un ilgtermiņa attiecībām, SEB Zviedrijā un Baltijā piedāvā finanšu konsultācijas un plašu finanšu pakalpojumu klāstu. Dānijā, Somijā, Norvēģijā un Vācijā SEB darbības galvenā prioritāte ir korporatīvo un investīciju bankas pakalpojumu sniegšana uzņēmumiem un institucionālajiem klientiem. SEB grupas darbību starptautiskā līmenī apliecina pārstāvniecība 20 pasaules valstīs. Uz 2023. gada 31. martu SEB Grupas kopējie aktīvi veido 3 802 miljardus Zviedrijas kronu, kopējie aktīvi pārvaldīšanā – 2 221 miljardi Zviedrijas kronu. SEB grupā strādā 16 000 darbinieku. Vairāk par SEB grupu: www.sebgroup.com.
