Baltijas valstu jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem mēnesī vēlas saņemt vismaz 800 eiro pēc nodokļu nomaksas, liecina SEB bankas veiktās aptaujas dati*. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, 29% respondentu Latvijā, 24% aptaujāto Lietuvā un 22% jauniešu Igaunijā uzskata, ka viņu šī brīža zināšanām, prasmēm un iegūtajai pieredzei atbilstošs atalgojums ir no 800 līdz 1000 eiro mēnesī.

Latvijā un Lietuvā jaunieši vēlas pelnīt vismaz par 200 eiro vairāk, Igaunijā jaunieši visambiciozākie

Interesanti, ka kamēr ievērojama daļa latviešu (36%) un lietuviešu (36%) būtu apmierināta ar samaksu, kas mēnesī nepārsniedz 800 eiro, igauņu jaunieši ir ambiciozāki, jo tur šādu algu par atbilstošu uzskata vien 20% aptaujāto. Savukārt algu virs 1000 eiro šobrīd gribētu saņemt 57% jauniešu Igaunijā, 39% – Lietuvā un 36% – Latvijā.

Kas attiecas uz reālo situāciju – iegūtie rezultāti norāda, ka šobrīd jaunieši Latvijā galvenokārt pelna no 500 līdz 800 eiro mēnesī (32%), 22% aptaujāto par padarīto saņem no 800 līdz 1200 eiro, vel 4% – virs 1200 eiro, bet 28% respondentu atzīmējuši, ka viņu atalgojums nepārsniedz 500 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Zemāks atalgojums ir jauniem cilvēkiem, kuri apvieno darbu ar mācībām – no viņiem gandrīz puse (45%) saņem līdz 500 eiro pēc nodokļu nomaksas.

Līdzīgi rādītāji vērojami kaimiņvalstī Lietuvā – tur vairumam (51%) aptaujāto mēnešalga nepārsniedz 800 eiro, 24% respondentu saņem no 800 līdz 1200 eiro mēnesī, savukārt 12% jauniešu neto alga pārsniedz 1200 eiro.

Aptaujas dati par Igauniju attaisno šīs valsts jauniešu augstās ambīcijas, jo igauņi pelna salīdzinoši vairāk par dienvidu kaimiņiem Latvijā un Lietuvā. Skaitļi rāda, ka gandrīz trešdaļa respondentu jau šobrīd saņem no 800 līdz 1200 eiro mēnesī, 21% aptaujāto pelna vairāk par 1200 eiro, savukārt 37% igauņu jauniešu atalgojums tomēr nepārsniedz 800 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas.

“Atšķirības prasībās Baltijas valstu jauniešu vidū īpašus pārsteigumus nerada. Tās vairāk atspoguļo kopējo situāciju ekonomikā, no kā izriet arī jauniešu vēlamais algu līmenis. Tas noteikti neraksturo jauniešu profesionālo ambīciju atšķirības, kas ir daudz nozīmīgāks aspekts jauniešu turpmāko ienākumu ziņā. Saprotams, ka vēlamais atalgojums nereti ir augstāks par reālo iespēju to nopelnīt. To ietekmē arī vēlme uzsākt dzīvi patstāvīgi, kā arī nodrošināt citas vēlmes, piemēram, izklaidi. Tādēļ pat, ja, nonākot darba tirgū, šādu algu nodrošināt var nebūt iespējams, tad, mērķtiecīgi iegūstot izglītību un prasmes, tā var kļūt jau par drīzu realitāti. Jaunietim ir daudz vieglāk ielēkt mainīgajā vidē, pielāgoties dažādām prasībām un tādējādi pietuvoties kārotajam,”

komentē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Jauniešu gaidas: piecu gadu laikā ienākumiem jādubultojas

Arī runājot par nākotnes gaidām, Igaunijas jaunieši ir daudz ambiciozāki: jau pēc gada vairāk nekā puse aptaujāto vēlētos pelnīt vairāk nekā 1200 eiro uz rokas, bet pēc pieciem gadiem – 70% respondentu gribētu saņemt jau vismaz 1500 eiro.

Lietuvas jaunieši ir daudz pieticīgāki – lielāka daļa no viņiem (66%) pēc gada gribētu pelnīt līdz 1200 eiro pēc nodokļu nomaksas, bet pēc pieciem gadiem algu virs 1500 eiro sagaida puse aptaujāto.

Ļoti līdzīgi doma arī jauni cilvēki Latvijā – 37% no viņiem pēc gada gribētu saņemt līdz 1000 eiro, bet 28% – no 1000 līdz 1200 eiro. Savukārt pēc pieciem gadiem algu no 1500 līdz 2000 eiro gribētu saņemt 22% respondentu, no 2000 līdz 2500 eiro – 15%, bet virs 2500 eiro neto gribētu pelnīt 21% jaunu cilvēku.