14% Latvijas iedzīvotāju ir iekrituši krāpnieku lamatās, tostarp, gandrīz katrs desmitais ir zaudējis izkrāpto naudu, savukārt 5% cietušo ir izdevies izkrāptos naudas līdzekļus atgūt, liecina SEB bankas aptaujas* dati. Vienlaikus 28% no aptaujātiem paši nav kļuvuši par krāpnieku upuriem, tomēr viņu ģimenes vai draugu lokā ir vismaz viens cilvēks, kurš ir cietis no finanšu krāpnieku aktivitātēm un ir pazaudējis savu naudu.

Nepilna trešā daļa jeb 30% no apkrāptajiem ir zaudējuši līdz 50 eiro, savukārt 22% no aptaujātiem kiberkrāpnieku viltību dēļ ir zaudējuši vairāk nekā 500 eiro. 18% upuru izkrāpti no 51 līdz 100 eiro, bet katra desmitā krāpnieku upura zaudējums mērāms no 101 līdz 200 eiro.

Par to, ka krāpnieku viltību dēļ zaudēta summa virs 500 eiro, biežāk norāda respondenti vecumā no 40 līdz 49 gadiem, ka arī tie, kuri ir vecāki par 60 gadiem.

“Pozitīvi vērtējams tas, ka vairāk nekā puse jeb 58% Latvijas iedzīvotāju nekad nav iekrituši krāpnieku lamatās, kā arī personīgi nepazīst nevienu, kurš būtu kļuvis par krāpnieku upuri. Tomēr redzam, ka krāpnieku aktivitāte nemazinās un katru mēnesi iedzīvotājiem tiek izkrāpta ievērojama naudas summa. Mūsu aptauja arī parāda, ka tikai puse respondentu noteikti spētu atpazīt, ka ar viņiem ir sazinājies krāpnieks, savukārt otra puse varētu iekrist krāpnieku slazdos un zaudēt naudu. Tāpēc jāturpina sabiedrības izglītošana, jābrīdina un jāskaidro par jaunajiem krāpnieku paņēmieniem,” aptaujas rezultātus komentē SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis.

Kā liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati, pirmajos trīs mēnešos Latvijas četru lielāko banku klientiem izkrāpti 2,8 miljoni eiro, klientiem pašiem apstiprinot bankas maksājumus, savukārt novērsto krāpšanas gadījumu apmērs sasniedz 2,1 miljonu eiro. Visbiežāk jeb 47% gadījumu iedzīvotāji uzķērušies uz investīciju krāpnieku viltībām, 36% gadījumu saistīti ar telefonkrāpniecību, tostarp, viltotiem kredītiem, komisiju maksājumiem utt., savukārt 17% bijuši cita veida krāpšanas gadījumi.

Ikviens var pārbaudīt savas zināšanas un spēju atpazīt krāpnieku īpaši izveidotajā SEB bankas kiberkvestā – www.seb.lv/kiberkvests.

Praktiski padomi, kā atpazīt krāpnieku, ir apkopoti SEB bankas mājaslapā – www.seb.lv/kiberdrosiba.

* Iedzīvotāju aptauju Latvijā pēc SEB bankas pasūtījuma 2023. gada martā veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1004 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Papildu informācijai:
Jeļena Novaka, SEB bankas privātpersonu komunikācijas vadītāja – tālr. 29401327, jelena.novaka@seb.lv
Vairāk par SEB grupu Latvijā:
Twitter/SEB_Latvia, Facebook/SEB.Latvia, YouTube/SEBlatvia, LinkedIn/Seb-banka-latvia
www.seb.lv
SEB grupa ir vadošā finanšu pakalpojumu sniedzēja Ziemeļeiropā. Kā banka ciešām un ilgtermiņa attiecībām, SEB Zviedrijā un Baltijā piedāvā finanšu konsultācijas un plašu finanšu pakalpojumu klāstu. Dānijā, Somijā, Norvēģijā un Vācijā SEB darbības galvenā prioritāte ir korporatīvo un investīciju bankas pakalpojumu sniegšana uzņēmumiem un institucionālajiem klientiem. SEB grupas darbību starptautiskā līmenī apliecina pārstāvniecība 20 pasaules valstīs. Uz 2022. gada 31. decembri SEB grupas kopējie aktīvi veido 3 533 miljardus Zviedrijas kronu, kopējie aktīvi pārvaldīšanā – 2 123 miljardi Zviedrijas kronu. SEB grupā strādā 16 000 darbinieku. Vairāk par SEB grupu: www.sebgroup.com.