Salīdzinājumā ar 2022. gada septembri februārī ir samazinājies to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuru uzkrājuma apmērs palicis nemainīgs, un teju trešā daļa sabiedrības bijusi spiesta sākt tērēt savus ietaupījumus, liecina SEB bankas veiktās aptaujas dati*. Vienlaikus šī gada sākumā pieaugusi arī to Latvijas iedzīvotāju daļa, kuriem vispār nav uzkrājuma.
Pēdējo sešu mēnešu laikā 32% Latvijas iedzīvotāju bijuši spiesti sākt tērēt savus uzkrājumus, kas ir par gandrīz 30% vairāk nekā pirms gada un aptuveni tikpat, cik pērnā gada septembrī. Visbiežāk uzkrājums samazinājies iedzīvotājiem vecumā no 50 līdz 59 gadiem (37%) un senioriem no 60 līdz 74 gadiem (35%).
Savukārt palielināt savus uzkrājumus pēdējā pusgada laikā varējuši vien 12% aptaujāto, kas ir par vienu procentpunktu mazāk nekā rudenī un par diviem procentpunktiem mazāk nekā pirms gada. Veiksmīgāk uzkrājumu palielinājuši jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem (22%), savukārt vismazāk – iedzīvotāji no 50 līdz 59 gadu vecumam (4%).
“Satraucoši vērtējams tas, ka pēdējā pusgada laikā ir pieaugusi to Latvijas iedzīvotāju daļa, kuriem vispār nav uzkrājuma. Ja pērna gada rudenī šādi atbildēja 24% aptaujāto un tas bija mazāk nekā pērn pavasarī, tad šoreiz bez uzkrājuma ir jau vairāk nekā ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju jeb 27% respondentu. Tas skaidrojams ar ziemas sezonas lielajām izmaksām gan par apkuri un elektrību, gan par citām precēm, kas lika atvērt krājkasīti un izmantot visus pieejamos finanšu līdzekļus. Šī gada pieredze pierāda uzkrājuma esamības svarīgumu. Tāpēc tiklīdz tēriņi samazināsies, ikvienam būtu jāsāk domāt par “drošības spilvena” atjaunošanu vai izveidošanu, ja tas vēl nav. SEB bankas aptaujas dati liecina, ka pēdējo sešu mēnešu laikā 2% Latvijas iedzīvotāju ir sākuši veidot naudas uzkrājumus,”
komentē SEB bankas Privātpersonu segmenta vadītāja Elīna Kalniņa.
Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, var secināt, ka visvairāk to, kuri pēdējā pusgada laikā bijuši spiesti sākt tērēt savus uzkrājumus, ir Igaunijā – 46%, bet vismazāk Lietuvā – 25%. Vienlaikus Lietuvā ir vismazākais iedzīvotāju skaits starp visām Baltijas valstīm, kuri pēdējo sešu mēnešu laikā spējuši palielināt savu “drošības spilvenu” – vien 9%. Igaunija palielināt uzkrājumu varēja katrs sestais.
*Iedzīvotāju aptauju Latvijā pēc SEB bankas pasūtījuma 2023. gada februārī veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1006 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem
Papildu informācijai:
Jeļena Novaka, SEB bankas privātpersonu komunikācijas vadītāja – tālr. 29401327, jelena.novaka@seb.lv
Vairāk par SEB grupu Latvijā:
Twitter/SEB_Latvia, Facebook/SEB.Latvia, YouTube/SEBlatvia, LinkedIn/Seb-banka-latvia
www.seb.lv
SEB grupa ir vadošā finanšu pakalpojumu sniedzēja Ziemeļeiropā. Kā banka ciešām un ilgtermiņa attiecībām, SEB Zviedrijā un Baltijā piedāvā finanšu konsultācijas un plašu finanšu pakalpojumu klāstu. Dānijā, Somijā, Norvēģijā un Vācijā SEB darbības galvenā prioritāte ir korporatīvo un investīciju bankas pakalpojumu sniegšana uzņēmumiem un institucionālajiem klientiem. SEB grupas darbību starptautiskā līmenī apliecina pārstāvniecība 20 pasaules valstīs. Uz 2022. gada 30. septembri SEB grupas kopējie aktīvi veido 4 277 miljardus Zviedrijas kronu, kopējie aktīvi pārvaldīšanā – 2 100 miljardi Zviedrijas kronu. SEB grupā strādā 16 000 darbinieku. Vairāk par SEB grupu: www.sebgroup.com.
