Dainis Gašpuitis
SEB ekonomists
Strauja bāzes procentu likmju paaugstināšana un augošā inflācija ir ievērojami pasliktinājusi pasaules ekonomikas perspektīvas, secināts SEB bankas jaunākajā pasaules un Baltijas ekonomikas apskatā „Nordic Outlook”. Pirmajos divos ceturkšņos ASV IKP saruka, savukārt Ķīna ir spiesta samierināties, ka savu 2022. gada izaugsmes mērķi nesasniegs. Līdz šim Rietumeiropa ir bijusi negaidīti noturīga, taču ir pieaugušas enerģijas krīzes iespējas. Tādēļ patēriņa izraisīta lejupslīde šoruden šķiet neizbēgama un IKP prognozes ir krasi pazeminātas, īpaši 2023. gadam.
IKP pieaugums 2023. gadā 38 Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) valstīs būs tikai 0,9% apmērā. Strauji augošajās ekonomikās trajektorija ir cita. Ķīnas atveseļošanās izlīdzinās pasaules IKP izaugsmes līkni, kas 2023. gadā sasniegs vien 2,6%. 2022. gada otrajā pusē ASV un Rietumeiropas IKP samazināsies un bezdarbs pieaugs. “Taču vairāki faktori liecina, ka iespējama salīdzinoši viegla lejupslīde. Joprojām mājsaimniecībām ir ietaupījumi, kurus var izmantot patēriņa vajadzībām. Pastāvošā finansiālā nelīdzsvarotība ne tuvu nav tik liela, kā Lehman Brothers krīzes laikā. Darba tirgi ir bijuši ļoti noturīgi un turpmākais bezdarba līmeņa kāpums būs salīdzinoši ierobežots, samazinot risku lielākam patēriņa kritumam. Vēl viens pozitīvs faktors ir tas, ka mazinās traucējumi globālajās piegādes ķēdēs,”
norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Centrālās bankas tagad ir spiestas pilnībā koncentrēties uz inflācijas apkarošanu un novērst strauju tās gaidu pieaugumu. Fiskālās politikas veidotāji saskaras ar dilemmu – ir jāuzsāk plašas programmas, lai mīkstinātu ekstremālo enerģijas cenu ietekmi, tomēr tās nedrīkst kavēt centrālo banku centienus cīņā ar inflāciju. Lai gan dažos gadījumos šie atbalsta pasākumi palēninās pāreju uz zaļo enerģiju, gala beigās risinājumi varētu būt samērā līdzsvaroti. Īstermiņā straujās enerģijas cenas veicina ievērojamu inflācijas prognožu korekciju uz augšu. Eirozonā un Apvienotajā Karalistē šoziem būs vērojama divciparu inflācija, neskatoties uz atbalsta pasākumiem, kas daudzās valstīs inflāciju palēninās. Turklāt citi efekti, piemēram, kompensējošs algu kāpums pagarinās paaugstinātas inflācijas periodu.
ASV Federālo rezervju sistēmas bāzes likme 2022. gada beigās sasniegs maksimumu 3,50%, Rietumeiropā likmes tiks paaugstinātas līdz apmēram 2-3%. Ilgtermiņa inflācijas gaidu pieaugums ir bijis diezgan pieticīgs, kas liecina par ierobežotām tirgus bažām, ka nonāksim pilnīgi jaunā inflācijas vidē. Tādējādi paredzam iespēju centrālo banku likmju samazinājumam mūsu prognožu ciklā līdz 2024. gadam.
Covid-19 turpina izplatīties visā pasaulē, līdz ar to saglabājas arī ieilgušās problēmas ekonomikā. Šķiet, ka Ķīna ir gatava maksāt zemākas izaugsmes cenu, lai saglabātu savu reputāciju, un īstenot nulles tolerances politiku. Pandēmijai ir bijusi ekonomiska ietekme, galvenokārt, mazinot darbaspēka piedāvājumu. Piemēram, ASV vecāka gadagājuma cilvēki darba tirgū neatgriežas.
Lai arī gāzes rezerves tuvojas normālam līmenim, patlaban tirgus norāda uz to, ka Eiropa nav spējīga apmierināt savu enerģijas pieprasījumu. Jūtamākais izmaksu pieaugums Eiropas uzņēmumiem notiks 2023. gada sākumā. Sagaidām, ka dabasgāzes cenas normalizēsies līdz vidēji EUR 141 un EUR 80/MWh attiecīgi 2023. un 2024. gadā, salīdzinot ar vairāk nekā EUR 300/MWh līgumiem uz atlikušo 2022. gadu.
Jau 2023. gada beigās Eiropas Savienības atkarība no Krievijas enerģētikas būs samazinājusies līdz tādam līmenim, lai tā nebūtu galvenā problēma. Vidējā naftas cena tiek prognozēta 115 USD un 95 USD attiecīgi 2023. un 2024. gadā, salīdzinot ar 100 USD šodien. Redzēsim naftas cenas kāpumu 2023. gada laikā, daļēji tāpēc, ka pieaugs tās pieprasījums, jo nafta ir daudz lētāka kā citi enerģijas veidi.
Atbalsta pasākumi nodokļu samazinājuma veidā, zemāki tarifi, subsīdijas, cenu griesti u.c. palīdz atvieglot augsto enerģijas izmaksu ietekmi uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Tomēr šie pasākumi iznīcina cenu signālus un palēnina zaļo pāreju. ES valstis atbalstam tērē vidēji 1-1,5% apmērā no IKP. Enerģijas cenām būs izšķiroša nozīme attiecībā uz inflāciju īstermiņā. Pēdējās desmitgadēs izmaksu impulsi parasti tiek amortizēti sistēmā, piemēram, īslaicīgi samazinot peļņu un uzlabojot produktivitāti. Šoreiz impulss ir pārāk spēcīgs, lai novērstu pārnešanu uz gala cenām, tāpēc vidējā termiņā ir iemesls sagaidīt augstāku inflāciju. ASV atgūsies 2023. gada beigās un 2024. gadā, galvenokārt inflācijas samazināšanās dēļ, kas tādējādi nozīmē piecus gadus reālo algu stagnāciju. Lai arī augstas enerģijas cenas saglabāsies ilgstoši, nopietni kavējot ekonomisko darbību, vēl sliktāks scenārijs ir, ja Krievijas gāzes piegādes pazūd pilnībā. Tas izraisītu daudz dziļāku lejupslīdi.
Baltijas ekonomikas gada pirmajā pusē uzrādīja spēcīgu izaugsmi, kā dēļ IKP prognozes šim gadam ir paaugstinātas, savukārt 2023. gadam – samazinātas. Ekstrēmā enerģijas un pārtikas inflācija ietekmēs patēriņu, līdz ar to ir sagaidāma recesija. Tas nozīmē ekonomiskās aktivitātes kritumu, kas varētu būt īslaicīgs un pārejošs posms. No plašākas krīzes, kas jau nozīmētu smagākas sekas ekonomikā, piemēram, strauju bezdarba pieaugumu, augošus sarežģījumus nekustamā īpašuma tirgū, mēs izvairīsimies. Sarežģītākais posms varētu būt nākamā gada pavasaris. Izaugsme nākamgad būs lēna, aktīvāka atgūšanās sagaidāma 2024. gadā.
Covid-19 sagādās problēmas rudenī, īpaši darba devējiem, jo cilvēki slimos un radīsies grūtības ar darba nepārtrauktības nodrošināšanu. Tas īpaši attiecas uz lieliem kolektīviem un tiem, kuriem ir saskare ar cilvēkiem. Taču tik plaši ierobežojumi, kā iepriekš, nebūs. Darba tirgus nedaudz atdzisīs un bezdarbs nedaudz pieaugs. To noteiks sankciju negatīvā ietekme, piemēram, tranzītā un tas, ka būs uzņēmumi, kuru darbība pie augstajām cenām būs neiespējama. Taču kopumā darba tirgus būs salīdzinoši stabils un lielas svārstības nav gaidāmas.
Katrai nozarei – gan uz iekšzemes patēriņu, gan eksportu vērstai – būs savi izaicinājumi. Tāpat arī inflācija spiedīs iedzīvotājus pietaupīt un koriģēt patēriņu. Izaicinoši būs pārkārtot tos biznesus, kas sadarbojās ar Krieviju – vai nu uz turieni eksportēja vai izmantoja tās resursus.
Pateicoties pārliecinošajam gada sākumam, Latvijas IKP šogad pieaugs par 2.5%, nākamgad palēnināsies līdz 1.3%. Lietuvas prognozes ir piezemētākas, attiecīgi šā gada prognoze ir 1.5%, bet 2023. gadam sagaidām 0.5% izaugsmi. Līdzīgi tiek vērtētas arī Igaunijas perspektīvas, attiecīgi šim gadam 1.2% un 0.5% nākamajam gadam.
Jaunākais SEB pasaules un Baltijas ekonomikas apskats “Nordic Outlook”.
Plašāk par jaunākajām ekonomikas prognozēm tiešsaistes prezentācijā otrdien, 6. septembrī, plkst. 10.00 Facebook un Delfi tiešraidē: https://www.facebook.com/events/482080696642539.
Papildu informācijai:
Elīna Neimane, Korporatīvās komunikācijas pārvalde, uzņēmumu komunikācijas vadītāja – 26861570, elina.neimane@seb.lv
Vairāk par SEB grupu Latvijā:
Twitter/SEB_Latvia, Facebook/SEB.Latvia, YouTube/SEBlatvia, LinkedIn/Seb-banka-latvia
www.seb.lv
SEB grupa ir vadošā finanšu pakalpojumu sniedzēja Ziemeļeiropā. Kā banka ciešām un ilgtermiņa attiecībām, SEB Zviedrijā un Baltijā piedāvā finanšu konsultācijas un plašu finanšu pakalpojumu klāstu. Dānijā, Somijā, Norvēģijā un Vācijā SEB darbības galvenā prioritāte ir korporatīvo un investīciju bankas pakalpojumu sniegšana uzņēmumiem un institucionālajiem klientiem. SEB grupas darbību starptautiskā līmenī apliecina pārstāvniecība 20 pasaules valstīs. Uz 2022. gada 30. jūniju SEB grupas kopējie aktīvi veido 4,113 miljardus Zviedrijas kronu, kopējie aktīvi pārvaldīšanā – 2,100 miljardi Zviedrijas kronu. SEB grupā strādā 16 000 darbinieku. Vairāk par SEB grupu: www.sebgroup.com.
