Tāpat kā pagājušajā gadā kopumā, arī šā gada pirmajā ceturksnī Covid-19 krīze Baltijas valstu vidū vissmagāk skārusi tieši Latvijas ekonomiku. Statistikas pārvaldes pilnais novērtējums liecina, ka šī gada 1. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) kritis par 1.7% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (sezonāli izlīdzināti dati), un par 1.3% attiecībā pret pagājušā gada 1. ceturksni (neizlīdzināti dati). Tas gan ir labāks rezultāts nekā tika paziņots ātrajā novērtējumā pirms mēneša. Jaunākie dati, īpaši par nodokļu ieņēmumiem, palīdzēja ekonomikas “atzīmi” uzlabot.

Covid-19 krīzes laikā jau ierasts, ka patēriņš ir vājākais ekonomikas posms. Arī pirmajā ceturksnī ierobežojumu mākts tas saruka par 7.4%. Kā jau gaidījām, eksporta apjomi pirmajā ceturksnī nedaudz kritušies (-1.0%). Te joprojām novērojamas atšķirības preču (+4.0%) un pakalpojumu (-14.6%) stāstā. Labā ziņa – kritums pakalpojumos jau martā bija salīdzinoši neliels – pagājušā gada zemā līmeņa dēļ. Gada turpinājumā arī pakalpojumu eksportā redzēsim pozitīvas tendences.

Nozaru griezumā lielākie zaudētāji, salīdzinājumā ar pērnā gada sākumu, joprojām ir izmitināšana un ēdināšana, kurā izlaide sarukusi vairāk nekā uz pusi, un māksla un izklaide, kur kritums reģistrēts 36% apmērā. Kā gaidīts, sniegotā un būvdarbiem nepiemērotā ziema kā arī maz no jauna iesāktu projektu nozīmēja kritumu būvniecībā, kur izlaide sarukusi par 12%. Tas arī atspoguļojies investīciju kritumā par 4.5%.

Joprojām grūti iet transporta nozarē. Pēdējā laikā galvenokārt pasažieru pārvadājumu dēļ, kas cieš no ierobežojumiem. Tikmēr kravu pārvadājumos un tranzītā kritums ir salīdzinoši neliels, bet pasta pārvadājumos reģistrēts kāpums par vairāk nekā trešdaļu.  

Savukārt straujākie izaugsmes tempi bijuši veselības aprūpē, kas augusi teju par piekto daļu pret pērnā gada pirmo ceturksni. Te palīdzējuši gan papildus tēriņi vīrusa apkarošanai, gan arī algu kāpums nozarē strādājošajiem. Straujš kāpums arī finanšu nozares pievienotajā vērtībā, ko cita starpā palīdzēja nodrošināt lielāka peļņa no finanšu instrumentu tirdzniecības. Priecē fakts, ka arī rūpniecībā veicies salīdzinoši labi – gan apstrāde, gan ieguves rūpniecība spējušas uzrādīt izaugsmi.

Eiro zonā IKP 1. ceturksnī bijis par 1.8% mazāks nekā pērn, bet pret iepriekšējo ceturksni sarucis par 0.6%, turpinot 2020. gada beigās sākto otrā vīrusa viļņa lejupslīdi. Baltijā vīruss un ierobežojumi vissmagāk iedragājuši Latvijas ekonomiku. Lietuvas ekonomikas izaugsmi (ātrajā novērtējumā +1.0% pret pagājušo gadu)  sekmēja optimistisko patērētāju veicinātā mazumtirdzniecība un īpaši – apstrādes rūpniecība, precīzāk – vakcīnu reaģentu ražošana. Savukārt Igaunijas pirmā ceturkšņa kāpums (+5.4%) šobrīd izskatās straujākais Eiropas Savienībā. To realizēt palīdzēja tirdzniecības, IKT, veselības sektoru devums, kā arī ļoti labie nodokļu ieņēmumi uz pagājušā gada vājā fona.

Latvijas ekonomika, ierobežojumiem tiekot mazinātiem un patēriņam atgūstoties, strauji augs. Uz to norāda gan uzņēmēju noskaņojuma rādītāji, gan arī par patēriņu stāstošie Swedbank karšu dati, kur maijā pieauguma tempi pret pērno gadu bija divciparu skaitļos mērāmi. Swedbank prognozē, ka IKP šogad augs par 3.1%, bet iespējams ir arī pat straujāks pieauguma temps.

Līva Zorgenfreija
Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā
liva.zorgenfreija@swedbank.lv
Tel.: +371 67 445 844
https://www.swedbank.lv/about/swedbank/about/economic