Aizvadītajā gadā mājokļu kreditēšanas tirgū Latvijā turpinājās veselīga izaugsme, ko apliecina šim mērķim izsniegto aizdevumu apmēra kāpums par nepilniem 25%. Arī Swedbank izsniegtais aizdevumu apjoms mājokļa iegādei pērn audzis līdz ar tirgu*. Zīmīgi, ka vislielākais pieprasījuma pieaugums vērojams privātmāju celtniecībā, kur darījumu skaits pērn audzis teju uz pusi (+48%). Tāpat turpinājās tendence iedzīvotājiem iegādāties mājokli tieši jaunajos projektos, kur darījumu skaits audzis par trešdaļu (32%). Jāatzīmē, ka, izvēloties mājokli, arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta to energoefektivitātei. Kopumā vidējā aizdevuma summa mājokļa iegādei pērn sasniedza 71 000 eiro. Visvairāk īpašumu tika iegādāti Rīgā – 57% no kopējo darījumu apmēra, savukārt pieprasījums Pierīgā un reģionos ir līdzīgs – attiecīgi 23% un 20%.
“Lai arī nekustamo īpašumu attīstība ir viena no tām jomām, kurā Latvija atpaliek no abām pārējām Baltijas valstīm, tomēr sabalansēts pieaugums ir vērojams jau trešo gadu pēc kārtas. Iedzīvotāju vēlme pēc jauna mājokļa ir burtiski ieraugāma – ekonomiskās klases segmenta jaunajos projektos dzīvokļi tiek izpārdoti vēl pirms ēkas nodošanas ekspluatācijā, un gaismas logos deg arī tajos kvartālos, kur apkārt notiek aktīva būvniecība. Likumsakarīgi, ka līdz ar pieprasījuma pieaugumu pēc jaunajiem projektiem, samazinās īpatsvars darījumiem ar tipveida dzīvokļiem, kuru ilgtspējas jautājumi pēdējā laikā arī raisījuši plašas diskusijas un pieprasa aktīvāku novecojušo namu renovācijas procesu. Tāpat pērn strauju izaugsmi piedzīvojusi arī privātmāju celtniecība Pierīgā, kas ir alternatīva izvēle Rīgas centra lielo platību dzīvokļiem. Kopumā tendences rāda, ka nekustamā īpašuma tirgus attīstībai Latvijā vēl ir būtisks potenciāls,”
– norāda Normunds Dūcis, Swedbank Hipotekārās kreditēšanas vadītājs.
Redzams, ka pieprasījuma pieaugums un citi ekonomiskie faktori veicinājuši lai arī nelielu, tomēr cenu kāpumu visos nekustamā īpašuma segmentos. Tā vidējā izsniegtā aizdevuma summa pērn par dzīvokļa iegādi jaunajos projektos sasniedza 93 770 eiro, kas ir par 4% vairāk nekā 2018.gadā. Aizdevuma apmērs tipveida dzīvokļiem pieaudzis vien par 3%, vidējai aizdevuma summai sasniedzot 52 800 eiro, savukārt privātmāju iegādē un celtniecībā vērojams lielākais pieaugums – 6% un vidējā aizdevuma summa 112 360 eiro.
Swedbank pieredze rāda, ka vidējās celtniecības izmaksas par kvadrātmetru ir aptuveni 1080 eiro, kas ir par 7,4% augstākas, nekā pirms gada. Novērojams, ka arvien biežāk iedzīvotāji izvēlas būvēt koka mājas (30% gadījumu), lai arī izmaksas koka ēku būvniecībai no mūra ēkām krasi neatšķiras. Koka mājas būvniecības izmaksas pat varētu būt par 10% augstākas.
Raugoties reģionālā griezumā, redzams, ka nekustamā īpašuma aizdevuma summa Rīgā, kur visbiežāk (95%) tiek iegādāti dzīvokļi, ir vidēji 66 500 eiro. Pierīgā, kur visbiežāk tiek iegādātas vai būvētas privātmājas, vidējā aizdevuma summa sasniedz 103 400 eiro, savukārt reģionos – 47 100 eiro. Jāatzīmē, ka reģionos visbiežāk iedzīvotāji iegādājas dzīvokļus (59%), kuru vidējā aizdevuma summa ir 27 600 eiro, savukārt 41% izvēlas iegādāties vai būvēt privātmājas, un to aizdevumu apmērs svārstās no 69 000 par iegādi līdz 93 000 par būvniecību.
“Lai arī aizdevuma summas ir kāpušas, tās nav atstājušas ietekmi uz aizdevuma atmaksas termiņu, kas par dzīvokļu iegādi jaunajos projektos un privātmājas būvniecību ir vidēji 24 gadi, savukārt par tipveida dzīvokļa iegādi 21 gads, tādējādi apliecinot iedzīvotāju ienākumu pieaugumu,”
– atzīmē Normunds Dūcis.
Dzīvokļu segmentā, tostarp jaunajos projektos, šobrīd dominē nelielas platības dzīvokļi no 36 līdz 55 kvadrātmetriem (31%), kā arī dzīvokļi platībā no 56 līdz 75 kvadrātmetriem (38%). Taču zīmīgi, ka pērn jaunajos projektos pieaudzis pieprasījums arī pēc lielākiem dzīvokļiem – 75 līdz 100 kvadrātmetru platībā. Kopumā katrs piektais (20%) aizņēmums ņemts šāda izmēra dzīvokļa iegādei. Savukārt jaunceļamo privātmāju vidējā platība ir 170 m2 robežās, kas ir vērtējama kā optimāla un pārdomāta platība ģimenes mājoklim.
“Pozitīvi vērtējams fakts, ka iedzīvotāji arvien racionālāk izvērtē mājokļa platību, apzinoties, kā tas ietekmē mājokļa uzturēšanas izmaksas. Ņemot vērā, ka šīs izmaksas veido nozīmīgu daļu Latvijas iedzīvotāju ģimenes budžetā, arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta mājokļa energoefektivitātei. Tā, piemēram, pērn Swedbank izsniegusi finansējumi jau vairāk nekā 80 dzīvokļu iegādei ar A klases energoefektivitātes rādītāju. Savukārt tie iedzīvotāji, kuri izvēlas būvēt privātmāju, energoefektīvus risinājumus iestrādā jau projektēšanas stadijā. Turklāt jautājumi par energoefektivitāti noteikti kļūs vēl aktuālāki, ņemot vērā, ka no 2021.gada visām jaunbūvēm – gan privātmājām, gan daudzdzīvokļu un publiskām ēkām – būs jābūt gandrīz nulles enerģijas ēkām. Tas nozīmē, ka ēkai būs jābūt ar ļoti augstu energoefektivitāti, un vajadzīgo enerģiju būs lielā mērā jāsedz no atjaunojamajiem enerģijas avotiem,”
–stāsta Normunds Dūcis.
Kopumā pieprasījumu pēc sava mājokļa joprojām diktē jaunie speciālisti vecumā no 25 līdz 35 gadiem, kuru vidējie ienākumi ir no 1000 – 2000 eiro mēnesī. Zīmīgi, ka lielai daļai pircēju īpašumā jau ir bijis savs mājoklis (37%), taču jauna mājokļa iegādi visbiežāk veicinājusi vajadzība pēc plašākas dzīvojamās platības.
Uzzināt savas iespējas aizņemties mājokļa iegādei tagad ikvienam ir iespēja Swedbank mājas lapā īpaši šim nolūkam izveidotā kalkulatorā, ievadot pamatinformāciju par ikmēneša ienākumiem un vēlamo aizdevumu summu.
* Swedbank dati apkopoti par nekustamo īpašumu darījumu apjomu, kuros izmantots Swedbank mājokļa kredīts.
