Canva

Jaunieši Latvijā ikdienā saskaras ar dažādām grūtībām savu finanšu pārvaldīšanā: gandrīz puse (46%) atzīst, ka bieži vien viņiem nepietiek naudas viena mēneša ietvaros, regulārus uzkrājumus veido tikai katrs trešais, un zems jauniešu īpatsvars ir arī pensiju 3. līmeņa uzkrājēju vidū, liecina “Swedbank” veiktais pētījums.* Vienlaikus 62% aptaujāto 18–29 gadu vecumā uzskata, ka viņiem ir pietiekami labas zināšanas par uzkrājumiem, rēķinu maksāšanu, aizņēmumiem un apdrošināšanu, lai spētu pieņemt pareizākos finanšu lēmumus.

Trešā daļa jauniešu (33%) 18–29 gadu vecumā atzīst, ka viņiem trūkst pietiekami labu zināšanu finanšu jautājumos. Visbiežāk ar neziņu finanšu jautājumos saskaras studenti (42%), retāk – pilnu un nepilnu laiku strādājošie.

Nodarbinātības faktors būtiski ietekmē ne tikai zināšanas par finansēm, bet arī uzkrājumu paradumus un to apjomu. Nepilnu laiku nodarbinātie ar naudas trūkumu mēneša ietvaros saskaras biežāk nekā pilnu laiku strādājošie, un naudas atlikums kontā ietekmē arī uzkrājumu paradumus: 42% jauniešu atzīst, ka naudu uzkrājumiem novirza tikai tad, ja mēneša beigās ir naudas atlikums, katrs piektais (21%) naudu nekrāj nemaz un tikai  trešdaļa (33%) finanses uzkrājumiem novirza regulāri.

“Lai jaunieši prastu pareizi rīkoties ar naudu, ir ļoti svarīgi nodrošināt par to pietiekamas zināšanas. Par ikdienas finansēm bērniem būtu nepieciešams stāstīt jau no agras bērnības, lai veidotu izpratni par savu finanšu pārvaldīšanu. Nedaudz mazāk kā puse (42%) aptaujāto norāda, ka parasti viņi nesaskaras ar finansiālām grūtībām. Tas, visticamāk, skaidrojams ar faktu, ka daļa jauniešu, sevišķi līdz pilngadības sasniegšanai, dzīvo pie vecākiem, tāpēc mazāk izjūt nepieciešamību uzkrāt naudu vai gūt ienākumus. Taču tas nenozīmē, ka jauniešiem nebūtu jāsāk savlaicīgi pārvaldīt savas finanses, veidot uzkrājumus un rūpēties par vecumdienām,” skaidro “Swedbank” Finanšu institūta pārstāve Sanita Vitkovska.

Vērtējot jauniešu aktivitāti pensiju 3. līmeņa uzkrāšanā, gados jaunu uzkrājēju īpatsvars ir samērā zems – tikai 18% 18–29 gadu vecumā.

“Interesanti, ka jaunieši ir gana optimistiski par pietiekamiem uzkrājumiem vecumdienām, kas, visticamāk, parāda tikai to, ka līdz galam šis vērtējums nav izsvērts, jo vecumdienas šķiet vēl ļoti tālu. Taču šāds optimisms ir ne visai pamatots – jo agrāk sākam uzkrāt pensijai, jo lielāks nodrošinājums vecumdienās. Atlikt šo mērķi uz nenoteiktu vēlāku laiku nav diez ko pārdomāta rīcība,” norāda Sanita Vitkovska.

54% no visiem respondentiem, atbildot uz jautājumu par to, kā rīkotos, ja vēlētos nopirkt kaut ko tādu, ko nevar atļauties, atzīst, ka gaidītu, līdz sakrāta vajadzīgā naudas summa. Teju katrs sestais meklētu lētāku risinājumu, savukārt katrs desmitais izvēlētos no pirkuma atteikties, līdzekļus jautātu vecākiem vai apsvērtu naudas aizņemšanos kur citur.

Kopumā Swedbank izveidotais Latvijas sabiedrības Finanšu veselības indekss uzrāda vien 44 punktus no 100, būtiski iepaliekot Igaunijai (50), Lietuvai (51) un Zviedrijai (72). Vērtējot finanšu veselību, tiek ņemta vērā iedzīvotāju spēja tērēt mazāk, nekā tie nopelna, veidot uzkrājumus drošībai un ilgtermiņa mērķiem, finansiāli pasargāt tuviniekus un vērtīgās lietas no negaidītiem dzīves notikumiem un salāgot aizņēmumus ar ienākumiem. 18–29 gadu vecuma grupā šis indekss ir 43, kas ir nedaudz mazāk kā Latvijas sabiedrībai kopumā.

* Pētījums “Ceļš uz finansiālu labklājību” veikts 2023. gada janvārī pētījumu aģentūras “Kantar Sifo” platformā, aptaujājot 4000 interneta lietotāju vecumā no 18 līdz 75 gadiem Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Zviedrijā.

Papildu informācija:
Evija Kropa
Swedbank Finanšu institūta eksperte
Evija.Kropa@swedbank.lv
Tel.: +371 26330635
https://blog.swedbank.lv/

Saistītās ziņas

test wysiwyg
02.05.2024.

Par mums

Kļūt par biedru

Nesen meklētais

Dokumenti

Dokumenti - 0
Pages - 0

Skatīt vairāk