Image

Straujā dzīves dārdzības pieauguma apstākļos gandrīz pusei (46%) Latvijas mājsaimniecību finanšu situācija šogad ir pasliktinājusies – tostarp katrai sestajai mājsaimniecībai (15%) rocība sarukusi ievērojami,  liecina Swedbank Finanšu institūta pētījums[1]. Šis ir negatīvākais finanšu situācijas vērtējums pētījuma veikšanas vēsturē kopš 2013. gada.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, visvairāk finanšu situācija pasliktinājusies iedzīvotājiem vecumā no 45 līdz 63 gadiem, aptaujātajiem ar pamata vai vidējo izglītību, kā arī iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un bezdarbniekiem. Tajā pat laikā jāatzīst, ka ne mazums ir tādu mājsaimniecību, kas savu finanšu situāciju nebūt nevērtē negatīvi – vairums jeb 52% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka labklājības līmenis vai nu nav piedzīvojis būtiskas izmaiņas vai arī uzlabojies. Tiesa gan, ka salīdzinājumā ar 2021. gadu šādu mājsaimniecību ir par 7 procentpunktiem mazāk.

Attiecībā uz dažādu faktoru ietekmi uz mājsaimniecību budžetu novērojams, ka pārsvarā visas pozīcijas ir bijušas ar negatīvu efektu, proti, iedzīvotāju vērtējumā situācija finanšu jautājumos kļuvusi sliktāka – kā dažādu izdevumu kontekstā, tā arī ienākumu plūsmas, darba stabilitātes un finansiālo uzkrājumu jomā.  Mēreni pozitīvas pārmaiņas šogad iedzīvotāji piedzīvojuši vien saistībā ar valsts likumu izmaiņu ietekmi uz ienākumiem (ir sajusts un novērtēts lielāks diferencētais neapliekamais minimums, lielāks valsts pabalsts ģimenēm u.c.), kā arī valdības un/vai pašvaldības atbalstu apmēru un to pieejamību.

“2022. gada sākumu vēl esam aizvadījuši vīrusa ierobežojumu un dažādu apgrūtinājumu zīmē, kad būtiska loma bija arī valsts sniegtajam atbalstam. Tas pats attiecas uz rudens un ziemas perioda sagaidīšanu, kad aizvien jaunus rekordus mums nācās piedzīvot teju visos ikdienas tēriņos. Redzams, ka iedzīvotāji ir sajutuši un pozitīvi novērtējuši valsts un pašvaldību īstenotās iniciatīvas energoresursu izmaksu pieauguma kompensēšanai. Tas ļāvis mazināt daļu no spriedzes un kaut nedaudz atvieglot finanšu izaicinājumus. Tajā pat laikā ir skaidrs, ka cenu pieaugums nav saudzējis nevienu un ir krietni spēcīgāks par statistikas datos redzamo vidējās darba algas pieaugumu. Ja darbspējīgiem iedzīvotājiem ir lielākas iespējas optimizēt izdevumus, meklēt papildus ienākumu gūšanas iespējas, tad atsevišķām sabiedrības grupām, kā piemēram, pensionāriem, bez valsts sniegtā atbalsta pašu spēkiem tikt galā šādos ekonomikas apstākļos nav iespējams,”

norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Novērojams, ka pārtikas un mājokļa izmaksu pieaugums Latvijas iedzīvotājus finansiālā jomā ietekmējis visspēcīgāk. Šīs divas izmaksu kategorijas allaž ir bijušas topa augšgalā, jo tēriņi tām aizņem lauvas tiesu no ģimenes budžeta. Tomēr šogad cenu pieaugums šajās kategorijās iecirtis krietni lielāku robu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Kā rāda iedzīvotāju aptaujas dati, šogad lielākoties negatīvi uz ģimenes maciņu atsaucies transporta (69%), ikmēneša mājokļa (81%) un pārtikas tēriņu (84%) pieaugums. Negatīvāk nekā pērn iedzīvotāji vērtē arī tādu faktoru ietekmi uz kopējo mājsaimniecības rocību kā izdevumi veselības jomā (49%), mājsaimniecības finansiālo uzkrājumu apjoms (45%) un spēju “savilkt galus” mēneša beigās, ņemot vēra ikmēneša ienākumus un izdevumus (46%).Mēreni negatīvas izmaiņas iedzīvotāji šogad piedzīvojuši jomās, kas attiecas uz drošību par savu darbavietu, kopējām ienākumu izmaiņām un mājsaimniecības kopējo parādu līmeni – šo faktoru ietekmi uz ģimenes budžetu negatīvi vērtējuši tikai 10% aptaujāto.

“Aptaujas dati skaidri parāda, ka iedzīvotājiem aizvien grūtāk izdodas salāgot savus ikmēneša ienākumus ar izdevumiem. Dilstoši uzkrājumi un aizvien lielākas grūtības esošām cenām pretim nodrošināt pietiekamus ienākumus – tāda ir Latvijas iedzīvotāju ikdiena. Šādu tendenci sāk atspoguļot arī statistikas dati par iedzīvotāju noguldījumiem un kontu atlikumiem, kuru salīdzinoši straujais pieaugums pēdējos trīs gados nu ir teju vai apstājies. Novērojams arī mājsaimniecībām izsniegto kredītu pieaugums, tomēr attiecība starp kopējiem noguldījumiem un kredītiem joprojām saglabājas veselīga,”

komentē Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Salīdzinot ar 2021. gada nogalē sniegtajām prognozēm jaunajam gadam, šogad iedzīvotāji ir krietni pesimistiskāki. Prognozējot savas mājsaimniecības finanšu situācijas izmaiņas jaunajā, 2023. gadā, tikai 15% iedzīvotāju norāda, ka ģimenes labklājības līmenis uzlabosies, bet 54% – ka tā pasliktināsies. No šogad sniegtajām iedzīvotāju atbildēm secināms, ka noskaņojums ir pesimistiskākais pētījuma veikšanas vēsturē kopš 2013. gada. Aplūkojot atbildes dažādās sabiedrības grupās, vērojams, ka, pieaugot iedzīvotāju vecumam, samazinās optimistiski noskaņoto iedzīvotāju īpatsvars. Likumsakarīgi, ka iedzīvotāji, kuru finanšu situācija pēdējā gadā ir uzlabojusies, biežāk prognozē, ka tā uzlabosies arī nākamajā gadā, turpretī tie, kuru finanšu situācija pasliktinājās, lielākoties arī uz nākamo gadu skatās pesimistiski.

“Lai arī ir skaidrs, ka cenu pieaugums gadu mijā neapstāsies un ar to nāksies sadzīvot arī 2023. gadā, ir lietas, ar kurām Latvijas mājsaimniecības var rēķināties finansiālā atspaida ziņā. Piemēram, joprojām saglabāsies valsts sniegtais atbalsts energoresursu izmaksu pieauguma daļējai kompensēšanai apkures sezonā. Minimālās algas saņēmējiem vērā ņemams pieaugums no 500 uz 620 eiro pirms nodokļu nomaksas. Jaunie vecāki, kas vecāku pabalsta saņemšanas laikā turpinās strādāt, varēs rēķināties ar lielāku pabalsta summu. Kopumā ir saprotams, kāpēc iedzīvotāji uz nākamo gadu raugās ar krietni vien rezervētām gaidām. Ir skaidrs, ka izaicinājumu nav maz, un savu finanšu rūpīga plānošana vai pārplānošana ir ārkārtīgi svarīga. Gadu mija nereti ir apņemšanās laiks, tāpēc tiem, kam finanses līdz šim nav bijušas pienācīgā uzmanības fokusā, ir pamats tam pieķerties,”

pauž Swedbank Finanšu institūta eksperte.

RUS:Финансовая ситуация почти половины латвийских домохозяйств в этом году ухудшилась

Papildu informācija:
Evija Kropa
Swedbank Finanšu institūta eksperte
evija.kropa@swedbank.lv
Tel.: +371 67444610
https://blog.swedbank.lv/

 

[1] Aptauju “Mājsaimniecību finanšu situācija” Swedbank Finanšu institūts veicis sadarbībā ar SKDS 2022. gada novembrī, ar interneta starpniecību aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotāju 18–75 gadu vecumā.

Saistītās ziņas

test wysiwyg
02.05.2024.

Par mums

Kļūt par biedru

Nesen meklētais

Dokumenti

Dokumenti - 0
Pages - 0

Skatīt vairāk