Image

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka faktiskais bezdarba līmenis trešajā ceturksnī bija 6.9%. Tas ir uzlabojums, salīdzinot ar 7.2% gadu iepriekš, bet toreiz vēl ekonomiku tirdīja pandēmijas ierobežojumi. Toties pēdējo mēnešu laikā bezdarbs ir audzis – trešajā ceturksnī tas bija par 0.3 procentpunktiem lielāks nekā otrajā ceturksnī. Bezdarbnieku skaits pieauga par 3.6 tūkstošiem. Turklāt, ja nebūtu vasarai/agram rudenim raksturīgo sezonālo darbu, tad kāpums būtu būtiskāks. Vai tas nozīmē, ka ekonomikas aktivitātes kritums jau sācis nelabvēlīgi ietekmēt darba tirgu?

Faktiskā bezdarba līmeņa kāpums trešajā ceturksnī nedaudz pārsteidza, ņemot vērā, ka Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) dati par reģistrēto bezdarbu norādīja uz kritumu. Atšķirība šo divu bezdarba rādītāju attīstības virzienos nozīmē, ka pieaudzis to darba meklētāju skaits, kas nereģistrējas NVA, visticamāk, tāpēc ka nepretendē uz bezdarbnieka pabalstu. Iespējams, ka šie darba meklētāji iepriekš ir strādājuši ēnu ekonomikā, uzsāk darba gaitas Latvijā pirmo reizi vai arī atgriežas darba tirgū pēc pārtraukuma. Tas saskan, piemēram, ar CSP datos vērojamo kāpumu jauniešu bezdarbā. Iespējams, liela daļa Ukrainas valstspiederīgo darba iespējas meklē, nedodoties uz NVA. Tādējādi šobrīd īsti nav signālu tam, ka darba devēji būtu sākuši biežāk atlaist darbiniekus.

Uz arvien pozitīvu attīstību darba tirgū trešajā ceturksnī norāda nodarbinātības dati. Strādājošo skaits ir audzis par vairāk nekā 22 tūkstošiem, salīdzinot ar pagājušo gadu, un par vairāk nekā 14 tūkstošiem, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Uzlabojumu palīdzēja nodrošināt gan atgūšanās no pandēmijas ierobežojumiem, gan arī sezonālie darbi.

Izskatās, ka augošā dzīves dārdzība un pandēmijas ietekmes mazināšanās uz ekonomiskajiem procesiem, ir veicinājusi iedzīvotāju atgriešanos darba tirgū. Ekonomiskās aktivitātes rādītājs ir pietuvojies pirms pandēmijas līmenim un rāda, ka 69.4% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem vai nu strādāja vai aktīvi meklēja darbu. Neskatoties uz nelabvēlīgajām demogrāfiskajām tendencēm, aug ne tikai īpatsvars, bet arī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits. Šo rādītāju, tāpat kā iedzīvotāju skaitu palīdz celt Ukrainas valstspiederīgo ieceļošana Latvijā. CSP dati rāda, ka karadarbības dēļ līdz 1.oktobrim Latvijā bija ieradušies aptuveni 25 tūkstoši ukraiņu darbspējas vecumā, galvenokārt sievietes. Tā rezultātā Latvijas iedzīvotāju skaits vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir audzis par nepilniem 13 tūkstošiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un par 9 tūkstošiem, salīdzinot ar šī gada otro ceturksni.

Lai gan darba tirgu papildinājušas ukraiņu darba rokas un ekonomikā jau reģistrēts kritums, darbaspēka pieejamība kopumā nav būtiski uzlabojusies. Te gan jāsaka, ka nozaru starpā jau sāk iezīmēties atšķirības. Darbaspēka trūkums ir mazinājies mazumtirdzniecībā un apstrādes rūpniecībā, bet joprojām visaugstākais saglabājas būvniecībā. Turpmākie pāris ceturkšņi, visticamāk, darbaspēka pieejamību īslaicīgi uzlabos, bet diemžēl arī nozīmēs turpmāku bezdarba kāpumu un nodarbinātības mazināšanos. Aptauju dati rāda, ka darba devēji kļūst piesardzīgāki un pieaug to uzņēmumu īpatsvars, kas plāno mazināt darbinieku skaitu. Šis rādītājs gan nav ne tuvu tik pesimistisks, kāds tas bija 2020. vai 2021.gada sākumā.

Gaidāms, ka bezdarba līmenis gada nogalē un nākamā gada sākumā vēl pakāpsies gan tāpēc, ka mazinās sezonālo darbu skaits, gan arī tādēļ, ka sarūk ekonomiskā aktivitāte. Redzam, ka arī NVA reģistrētais bezdarbs oktobra beigās, novembra sākumā ir sācis lēnām kāpt. Šobrīd gan, visticamāk, pieaugumu vēl virza sezonāli faktori. Augstās izmaksas un pieprasījuma kritums daļai uzņēmumu liks mazināt darbības apjomus un, visticamāk, pārskatīt arī darbinieku skaitu. Uzņēmumi gan, domājams, iespēju robežās centīsies no darbinieku atlaišanas izvairīties, it īpaši, ja savā biznesā saskatīs īstermiņa izaicinājumus, paturot prātā darbaspēka pieejamības izaicinājumus nākotnē. Tā kā ekonomikas attīstībā šobrīd prognozējam īslaicīgu un seklu recesiju, tad arī darba tirgus rādītājos sagaidām vien nelielu pasliktināšanos. Bezdarba līmenis no aptuveni 7% šogad pieaugs līdz vidēji 7.5% nākamajā gadā. Gada sākumā tas būs vēl augstāks, bet līdz ar lēnu un pakāpenisku ekonomikas atgūšanos arī darba tirgus rādītāji gada otrajā pusē uzlabosies.

Agnese Buceniece
Swedbank Latvija galvenā ekonomista v.i.
agnese.buceniece@swedbank.lv
Tel.: +371 28796654

Saistītās ziņas

test wysiwyg
02.05.2024.

Par mums

Kļūt par biedru

Nesen meklētais

Dokumenti

Dokumenti - 0
Pages - 0

Skatīt vairāk