Ārējās tirdzniecības apgrozījums turpina augt. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka septembrī preču eksporta vērtība palielinājās par 32.3%, bet preču imports bija par 35.9% lielāks nekā gadu iepriekš. Straujo pieaugumu turpina virzīt augstākas cenas. Gan eksporta, gan importa cenu kāpums augustā turējās pie 21-22%. Tomēr cenas neaug tik strauji, cik apgrozījums. Tas liek secināt, ka eksportēto un importēto preču fiziskie apjomi vēl ir par kādu desmito daļu lielāki nekā gadu iepriekš.

Gan eksporta, gan importa pusē visbūtiskākais cenu kāpums ir vērojams energoresursiem. Tāpēc minerālprodukti, kur ietilpst gan dabasgāze, gan degviela, gan elektroenerģija, ir tā preču grupa, kas ir visvairāk cēlusi gan eksporta (te pārsvarā ir re-eksports), gan jo īpaši importa vērtību. Elektroenerģijas importu papildus cenai veicināja arī vietējās ģenerācijas kritums. Eksporta un importa vērtību septembrī līdztekus minerālproduktiem cēla arī mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu, kā arī ķīmisko ražojumu ārējā tirdzniecība. Eksporta pusē ar lielu plus zīmi jāizceļ graudaugu eksporta vērtības kāpums. Savukārt eksporta vērtību deldēja kritums dzelzs un tērauda (re)eksportā, ko nelabvēlīgi ietekmē Krievijas izcelsmes metāla izplatītājiem piemērotās sankcijas. Importa kāpumu ierobežoja kritums satiksmes līdzekļu un koksnes produktu importā.

Izaugsmes bremzēšanās un iedzīvotāju pirktspējas kritums mūsu tirdzniecības partnervalstīs ierobežos tālāko eksporta attīstību. Jau šobrīd aptaujās redzam, ka apstrādes rūpniecības uzņēmumi signalizē par eksporta pasūtījumu atslābumu. Pēc Pasaules Tirdzniecības organizācijas aplēsēm globālās tirdzniecības fiziskie apjomi nākamgad augs vien par 1%. Tomēr piesardzīgāku scenāriju prognozes norāda uz nepilnu 3% kritumu. Latvijas eksportētājiem tas nozīmē ārējā pieprasījuma stagnāciju vai kritumu vismaz dažu ceturkšņu garumā. Latvijas konkurētspēju jau ilgstoši deldē straujais darbaspēka izmaksu kāpums, kas apsteidz ražīguma pieaugumu. Līdz šim gan esam spējuši noturēt eksporta tirgus daļas. Tomēr tas var kļūt par lielāku izaicinājumu laikā, kad globālā tirdzniecība un ārējais pieprasījums vārguļo. Turklāt svaru kausus papildus sašķoba arī energoresursu izmaksu atšķirības. Piemēram, elektroenerģijas cena Latvijā ir augstāka nekā daudzviet citur Eiropā.

Gaidāms, ka arī importa kāpums turpmākajos ceturkšņos vājināsies. Iedzīvotāju pirktspējas kritums un uzņēmumu piesardzība investīcijās nozīmēs, ka arī importa fiziskie apjomi vismaz uz pāris ceturkšņiem savārgs.

Agnese Buceniece
Swedbank galvenā ekonomista v.i.
agnese.buceniece@swedbank.lv
Tel.: +371 28796654