Image

Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka bezdarba līmenis trešajā ceturksnī turpināja samazināties un vidēji bija 7.2%. Vasaras beigās, rudens sākumā bezdarbs jau bija pilnībā atkopies no pandēmijas un pat bija zemāks nekā 2020. gada sākumā pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem. Vasaru aizvadījām bez lieliem ierobežojumiem, kas sekmēja pieprasījumu pēc darbiniekiem, tai skaitā sezonas darbu veikšanai. Tomēr laikā, kad rudens lapas krāsoja viskrāšņāk, bezdarbā situācija sāka rādīties jau pelēcīgākos toņos. Saskaņā ar Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) datiem reģistrētais bezdarbs sāka pamazām rāpties augšā oktobra otrajā pusē, kas turpinājās arī novembra sākumā. Iemesli tam tālu nav jāmeklē, un galvenokārt tie ir vienādi gadu no gada – sezonas darbu noslēgums un pieteikšanās bezdarbnieka statusam, lai ziemas mēnešos varētu pretendēt uz sociālajiem pabalstiem. Šogad, protams, darba tirgum nepalīdz arī pandēmijas ierobežojumi. Domājams, ka pēdējās nedēļās bezdarbnieku rindas papildina arī tie darbinieki, kas lēmuši drīzāk atteikties no darba nekā vakcinēties. Tomēr kopumā pandēmijas ietekmi pieejamajos bezdarba datos vēl būtiski nejūt.

Ja skatāmies uz bezdarba statistiku vien, tad, jāsaka, ka darba tirgus kopumā trešajā ceturksnī izskatījās diezgan labi, un ceturtā ceturkšņa sākumā esam redzējuši vien salīdzinoši nelielu, pat rudenim ierastu situācijas pasliktināšanos. Tomēr pilnai bildei ar bezdarbu vien šobrīd nudien nepietiek, un ir pāragri svinēt darba tirgus atkopšanos. Nodarbinātība joprojām ir mazāka nekā pirms pandēmijas. Pēdējā gada laikā strādājošo skaits ir sarucis par 1.8%. Ja šie cilvēki neparādās bezdarbniekos, tātad viņi ir darba tirgu pametuši. Pie tam šādu ainu redzam laikā, kad darbaspēka trūkums milzt un NVA reģistrēto vakanču skaits ir gana pieklājīgs (virs 20 tūkstošiem).

Neaktīvo iedzīvotāju skaits trešajā ceturksnī bija par 4.9% lielāks nekā gadu iepriekš. Šie darbspējas vecuma iedzīvotāji labprātīgi vai apstākļu spiesti nestrādā un aktīvi nemeklē darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ievērojami biežāk tiek minēti personīgie vai ģimenes apstākļi kā galvenie iemesli šādai rīcībai, bet kopš pagājušā gada vairāk ir arī tādu, kuri slimo, un tādu, kuri izvēlas šajā laikā mācīties. Labā ziņa – iedzīvotāju iesaiste darba tirgū trešajā ceturksnī pieauga, salīdzinot ar gada pirmo pusi. Līdz pat stingrāku vīrusa ierobežojumu ieviešanai oktobra otrajā pusē, mācības skolās varēja notikt klātienē kas mazināja nepieciešamību vecākiem iesaistīties apmācību procesā.

Ar vīrusa izplatības ierobežošanu saistītie pasākumi un obligātās vakcinācijas prasība atliks atkopšanos darba tirgū uz vēlāku laiku. Ja vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta prasības dēļ bez darba paliktu aptuveni 3-5% no publiskajā sektorā strādājošajiem, tad bezdarba līmenis līdz gada beigām pieaugtu par 0.7-1.1 procentpunktiem, pietuvojoties 8%. Daļa cilvēku spēs atrast darbu privātajā sektorā, bet daļa diemžēl pametīs darba tirgu. Sadarbspējīgā sertifikāta prasība ietekmē arī privāto sektoru, it īpaši tos darbiniekus, kas apkalpo klientus. Tomēr, domājams, ka privātais sektors darbaspēka trūkuma apstākļos iespēju robežās centīsies rotēt darbiniekus, kas nevēlas vakcinēties, uz citiem pienākumiem.

Jaunākie dati par bezdarbu ir nedaudz vājāki, nekā gaidījām. Bezdarba līmenim tuvojoties 8% gada nogalē, tas gadā vidēji būs ap 7.5-7.6%. Savukārt nodarbināto skaits un darbspējas vecuma iedzīvotāju iesaiste darba tirgū šogad tā arī nesasniegs pērnā gada līmeni. Nākamā gada laikā, vīrusam atkāpjoties, būs mazāka nepieciešamībai pēc ierobežojumiem, un darba tirgus varēs pilnībā atkopties. Strādājošo rindas atsāks augt un redzēsim straujāku bezdarba samazināšanos.

Agnese Buceniece
Swedbank vecākā ekonomiste
agnese.buceniece@swedbank.lv
Tel.: +371 67 445 875

Saistītās ziņas

Par mums

Kļūt par biedru

Nesen meklētais

Dokumenti

Dokumenti - 0
Pages - 0

Skatīt vairāk